Siliņa atklāj koalīcijas sabrukuma aizkulises un Stambulas konvenciju
Aizejošā valdības vadītāja Evika Siliņa beidzot metusi pie malas diplomātisko laipnību, atklāti norādot uz brīdi, kad koalīcijas pamati sāka ļodzīties. Par lūzuma punktu kļuva 2025. gada rudens, kad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) negaidīti apvienoja spēkus ar opozīciju, lai mēģinātu denonsēt Stambulas konvenciju. Šis solis, pēc premjeres vārdiem, radīja neizdzēšamu plaisu partneru starpā.
Siliņa neslēpj – jau tolaik aizkulisēs tika kalti plāni par valdības gāšanu un jauna sastāva veidošanu. Tomēr ieceri apturēja sabiedrības spiediens, kas neļāva tik viegli izrēķināties ar konvencijas jautājumu.
Tas bija brīdis, kad uzticība tika iedragāta neatgriezeniski,
liek saprast politiķe.
Asi vārdi pret "Progresīvajiem"
Intervijas gaitā Siliņa nevilcinājās veltīt dzēlīgus komentārus bijušajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. Viņa atzina, ka nespēja paciest ministra "tukšrunāšanu". Turklāt premjere prognozē, ka darbs aizsardzības resorā atstās ilgstošu traipu uz "Progresīvo" reputāciju, faktiski liedzot viņiem piekļuvi atbildīgiem amatiem nākotnē.
Lai gan opozīcija un kritiķi Siliņas valdībai bieži pārmeta mīņāšanos uz vietas un pārlieku lielu enerģijas tērēšanu iekšējo attiecību kārtošanai, viņa pati paliek pie sava:
- Valdība strādāja ar augstu intensitāti.
- Viņas vadība bija izšķiroša daudzu lēmumu pieņemšanā.
- Bez viņas iesaistes process būtu apstājies.
Kas sekos pēc Siliņas?
Runājot par "Jaunās vienotības" nākotni, Siliņa vairs neizrāda ambīcijas uz premjeres krēslu nākamajā sasaukumā. Viņa uzsver, ka partijai šis jautājums vēl ir rūpīgi jāizvērtē. Attiecībā uz ārlietu ministri Baibu Braži, Siliņa ir skeptiska – viņasprāt, Bražei trūkst "vēlēšanu sieta" pieredzes, kas nepieciešama premjera amatam.
Kā iespējamos partijas līderus nākamajās vēlēšanās Siliņa minēja Valdi Dombrovski un Edmundu Jurēvicu, vienlaikus piebilstot, ka partijas rindās netrūkst arī citu spēcīgu kandidātu, kas varētu uzņemties atbildību.
