Trampa vizītes atbalss: Ķīna iepērk Boeing un tiekas ar Putinu

Pekina ir spērusi drosmīgu soli globālajā tirdzniecības arēnā, apliecinot nodomu iegādāties 200 Boeing lidmašīnas. Šis darījums, kas tika oficiāli apstiprināts Ķīnas Tirdzniecības ministrijā, ir tiešs rezultāts nesenajai ASV prezidenta Donalda Trampa vizītei Ķīnā, kuras laikā tika panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās.

Tramps, atgriežoties no Pekinas, neslēpa gandarījumu par sasniegto, uzsverot, ka vizītes galvenais mērķis – Ķīnas tirgus atvēršana amerikāņu aviācijas gigantam – ir izpildīts. Arī Boeing izpilddirektors Kellijs Ortbergs, kurš bija daļa no ASV delegācijas, norādīja uz šo soli kā uz būtisku sākumu turpmākai sadarbībai.

"Mēs noslēdzām daudzus lieliskus tirdzniecības darījumus, tostarp par vairāk nekā 200 lidmašīnām," atzina Donalds Tramps.

Papildus aviācijas līgumam, abas lielvaras vienojušās par vairākiem stratēģiskiem soļiem:

• Pagarināts pērnā gada oktobrī panāktais "tarifu kara pamiers".
• Uzsākts darbs pie tarifu samazināšanas precēm aptuveni 30 miljardu ASV dolāru vērtībā.
• Panākta vienošanās par lauksaimniecības produktu tirdzniecības paplašināšanu.
• Nodrošināta globālo retzemju metālu piegāžu stabilitāte.

Tomēr ģeopolitiskā aina ir krietni sarežģītāka. Tikai dažas dienas pēc Trampa aizbraukšanas Pekinā ieradās Krievijas diktators Vladimirs Putins. Šī bija jau 25. reize, kad Putins apmeklē Ķīnu, taču šoreiz vizītes konteksts ir īpaši saspringts. Krievijas līderis, kura tēls pēc neveiksmēm Ukrainas frontē ir manāmi saļodzījies, cenšas demonstrēt, ka viņam joprojām ir ietekmīgi sabiedrotie.

Eksperti norāda, ka Krievijas ekonomiskā atkarība no Ķīnas tikai pieaug, jo karš Ukrainā turpina izsūkt valsts resursus. Kamēr Pekina balansē starp tirdzniecības darījumiem ar Vašingtonu un politisko atbalstu Maskavai, pasaule vēro, cik ilgi šī trauslā diplomātiskā spēle varēs turpināties.