Pēc vētras: valsts gatavojas stingrākai krīzes pārvaldībai

Pēc aizvadītās nedēļas nogales postošās vētras, kurā VUGD saņēma rekordlielu izsaukumu skaitu, valdība sākusi darbu pie stingrāka krīzes vadības regulējuma. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis uzsver, ka valsts aizsardzība un noturība sākas no katra iedzīvotāja individuālās gatavības.

Jauni soļi krīzes pārvaldībā

Krīzes vadības padomes sēdē pēc vētras secināts, ka sabiedrības reakcija uz brīdinājumiem nav bijusi pietiekama. Turpmāk tiks izstrādāts konkrētāks rīcības algoritms pasākumu pārtraukšanai un pulcēšanās ierobežošanai bīstamos laikapstākļos. Tāpat plānots ieviest tā sauktos noturības punktus pašvaldībās, kur iedzīvotāji krīzes brīdī varēs saņemt informāciju, dzeramo ūdeni un piekļuvi sakariem.

Rekordliela slodze dienestiem

Laika posmā no 22. līdz 23. augustam VUGD reģistrēja 3080 izsaukumus, kas ir lielākais skaits dienesta vēsturē. Visvairāk postījumu fiksēts Rīgā un tās reģionā, kur saņemti vairāk nekā 1800 izsaukumi. Vētras laikā gājis bojā viens cilvēks, bet NMPD sniedzis palīdzību 14 cietušajiem, tostarp diviem ugunsdzēsējiem.

Individuālā atbildība

Mārtiņš Baltmanis norāda, ka iedzīvotājiem jābūt gataviem 72 stundu pašpietiekamībai. Tas ietver spēju nodrošināt apkuri, ēdiena gatavošanu un ūdens pieejamību bez ārējas palīdzības, jo īpaši ziemas periodā, kad elektroenerģijas atjaunošana var prasīt ilgāku laiku. Iedzīvotāji aicināti izmantot vietni 112.lv, lai sagatavotos iespējamiem apdraudējumiem.