Jauni noteikumi valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā

No 1. augusta Latvijā stājušies spēkā būtiski grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas maina veidu, kā valsts un pašvaldības uzrauga savus uzņēmumus. Mērķis ir pāriet no formālas uzraudzības uz aktīvu un atbildīgu saimniekošanu, ieviešot OECD labas pārvaldības standartus.

Jaunie pārvaldības principi

Likums tagad skaidri definē piecus pamatprincipus, kas jāievēro ikvienai publiskai kapitālsabiedrībai. Tie ietver aktīva īpašnieka lomu, mērķorientāciju, risku vadību, informācijas atklātību un ciešāku sadarbību starp iesaistītajām pusēm. Valsts kanceleja uzsver, ka šīs izmaiņas palīdzēs novērst sadrumstalotību un nodrošinās, ka publiskie līdzekļi tiek ieguldīti lietderīgi.

• Valsts un pašvaldību uzņēmumiem būs jāizstrādā vidēja termiņa stratēģijas, kas atbilst īpašnieka izvirzītajiem mērķiem.
• Reizi piecos gados tiks veikts padziļināts izvērtējums par to, vai valsts vai pašvaldības līdzdalība konkrētajā uzņēmumā joprojām ir pamatota.
• Ministru kabinets turpmāk noteiks vienotu valsts politiku kapitāla daļu pārvaldībā, kas būs jāņem vērā, izstrādājot gaidu vēstules uzņēmumu vadībai.

Izmaiņas ikdienas darbā

Grozījumi skar arī praktiskus procesus, piemēram, valdes un padomes locekļu atlasi un atbildību. Lai mazinātu administratīvo slogu, samazināta Konkurences padomes iesaiste ikdienas atzinumu sniegšanā, taču saglabāta konsultāciju nepieciešamība gadījumos, kad saņemti iebildumi no uzņēmēju organizācijām. Tāpat likums tagad skaidri paredz iespēju valsts un pašvaldību uzņēmumiem ražot preces vai pakalpojumus eksportam.

Līdz 2028. gada martam valdībai būs jāsniedz ziņojums par iespējamu valsts kapitāla daļu centralizētu pārvaldību, kas varētu vēl vairāk mainīt uzņēmumu uzraudzības modeli nākotnē.