Indriksone stāv par izglītības reformām

Aptuveni 1500 skolēnu gada beigās varētu nespēt sasniegt minimālo prasību sliekšņus un nenokārtot eksāmenus, lēš izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone. Viņa uzskata, ka ar šādiem sliekšņiem bērni tiek sodīti par to, ko nav izdarījuši pieaugušie, tāpēc ministrija turpina virzīt iepriekš piedāvātās izmaiņas pamata un vidējās izglītības līmenī.

Intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma ministre norādīja, ka nepārmetīs atpakaļgaitu un turpinās virzīt reformas, neraugoties uz to, ka tās izpelnījušās gan koalīcijas partneru, gan nozares organizāciju kritiku ar aicinājumu pārmaiņas vispirms rūpīgi izdiskutēt. Sākotnējais piedāvājums paredzēja pilnībā atteikties no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos, savukārt jaunākajā versijā tomēr saglabāts 20 procentu slieksnis latviešu valodā un matemātikā kā nosacījums uzņemšanai desmitajā klasē.

Vienlaikus plānots atcelt centralizēto eksāmenu procentuālo slieksni kā nosacījumu pamatskolas apliecības saņemšanai, ja skolēns ir sekmīgs visos priekšmetos un gada vērtējums nav zemāks par četrām ballēm. Tas nozīmētu, ka jaunietis ar zemāku vērtējumu matemātikas eksāmenā varētu saņemt izglītības dokumentu, taču tālākas mācības vidusskolā viņam būtu slēgtas.

Ministrija virza arī jauna centralizētā eksāmena ieviešanu dabaszinībās un izmaiņas vērtējumu labošanas kārtībā. Indriksone atzina, ka dabaszinību eksāmens normatīvos ierakstīts jau pirms vairākiem gadiem, taču līdz šim nav darīts nepieciešamais, lai tam atbilstoši sagatavotos, noraidot pārmetumus par sasteigtu lēmumu pieņemšanu desmit mēnešus pirms pārbaudījumiem.