Krīzes tālrunī šogad fiksēti 1391 zvani ar pašnāvības risku

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos vienotais krīzes un atbalsta tālrunis 116123 saņēmis 1391 zvanu, kurā fiksēts pašnāvības risks. Tas ir par 80 zvaniem jeb 6,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad šāds risks konstatēts 1311 zvanos.

Biedrības "Skalbes" apkopotie dati liecina, ka 91,7% gadījumu zvanītājiem bijušas pašnāvības domas. 264 zvanos jeb 19% gadījumu fiksēts konkrēts pašnāvības plāns, savukārt 241 zvanā jeb 17,3% - iepriekšējs pašnāvības mēģinājums.

Biežākie riska faktori

• Psihiskas saslimšanas - 49,2% zvanu
• Vientulība - 45,4% zvanu
• Alkohola lietošana - 25,4% zvanu
• Partnerattiecību problēmas - 23,1% zvanu
• Finansiālas grūtības - 15,8% zvanu
• Vardarbība - 12,5% zvanu

Salīdzinot ar 2025. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, ievērojami pieaudzis to zvanu īpatsvars, kuros līdztekus pašnāvības riskam fiksēta psihiska saslimšana - no 40,7% līdz 49,2%. Nedaudz palielinājies arī vientulības īpatsvars.

Sieviešu un vīriešu zvanu skaits šogad bijis gandrīz vienāds - 706 zvani no sievietēm un 685 no vīriešiem. Tomēr vīriešu zvanos biežāk konstatēts konkrēts pašnāvības plāns - 22,2% gadījumu, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs bijis 15,9%.

Biedrības "Skalbes" vadītāja Anda Švinka uzsver, ka vīriešu zvanos biežāk fiksētais konkrētais plāns ir būtisks signāls, ka nepieciešams meklēt veidus, kā savlaicīgi sasniegt vīriešus krīzes situācijās un iedrošināt viņus meklēt palīdzību.

Švinka atgādina, ka līdzcilvēkiem nevajadzētu palikt malā, ja rodas bažas par tuvinieka vai kolēģa emocionālo stāvokli. Tiešs jautājums par domām par pašnāvību nepalielina risku, bet var atvērt sarunu un palīdzēt cilvēkam nonākt līdz profesionālam atbalstam.