Eksperts: Latvijā jāstiprina slimību profilakse

Latvijas rādītāji sabiedrības veselības jomā joprojām ir divreiz sliktāki nekā vidēji Eiropā, kas liecina par dziļām problēmām nozarē. Lai analizētu situāciju, pētnieki izmanto „zaudēto mūža gadu” rādītāju, kas atspoguļo gadījumus, kad iedzīvotāji mirst pirms noteikta vecuma sliekšņa.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta vadošais pētnieks Ģirts Briģis skaidro, ka nāves cēloņus var iedalīt divās grupās: medicīniski novēršamos, kurus varētu mazināt ar savlaicīgu ārstēšanu, un profilaktiski novēršamos, kurus ietekmē dzīvesveids un ārējie riska faktori. Pēdējo desmit gadu laikā priekšlaicīgas nāves dēļ zaudēto dzīves gadu skaits ir būtiski samazinājies - 2025. gadā rādītājs ir zemākais kopš 2016. gada, uzrādot 27 % kritumu.

„Lielāka uzmanība vēršama slimību profilaksei, veselības veicināšanai. Tas nozīmē pieejamību, tas nozīmē nevienlīdzības veselībā mazināšanu. Un, protams, tas ir jautājums par to, kā mazināt šo kardiovaskulāro mirstību, īpaši jaunākiem cilvēkiem,” norāda Briģis.

Statistikas dati liecina, ka profilaktiski novēršamā mirstība ir ievērojami augstāka par medicīniski novēršamo. Pērn uz 100 000 iedzīvotāju tika reģistrēti 279,5 profilaktiski novēršami nāves gadījumi pret 179,1 medicīniski novēršamu gadījumu.

Latvijas Veselības un sociālības aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa uzsver, ka finansējuma trūkums, nevienlīdzība atalgojumā un speciālistu nepietiekamība rada veselības aprūpes nepieejamību, īpaši reģionos. Bāriņa norāda, ka bez atbilstīgas plānošanas un finansējuma sistēmas problēmas nav atrisināmas, jo pašreizējā situācijā pakalpojumu saņemšana bieži ir atkarīga no dzīvesvietas vai iedzīvotāju ienākumu līmeņa.