ES sāk sarunas par gandrīz divu triljonu eiro budžetu

Eiropas Savienībā (ES) ir sācies viens no sarežģītākajiem politiskajiem procesiem – diskusijas par nākamo daudzgadu budžetu, kura kopējais apjoms sasniedz gandrīz divus triljonus eiro. Briselē jau iezīmējušās divas pretējas pozīcijas, kas sola garas un grūtas sarunas par finanšu līdzekļu sadali.

Nometņu sadalījums un prioritātes

Sarunu galdā nostājušās divas galvenās grupas. Tā dēvētās taupīgās valstis, tostarp Vācija, Francija un Zviedrija, iestājas pret budžeta palielināšanu, uzsverot nepieciešamību pēc efektīvākas līdzekļu izmantošanas. Savukārt tā sauktie kohēzijas draugi, kuru vidū ir Baltijas valstis, Austrumeiropas un Dienvideiropas valstis, uzstāj uz finansējuma palielināšanu.

Mēs noteikti izdarīsim visu, lai nepieļautu, ka beigās nav atsauces uz mūsu reģiona drošību un uz investīcijām gan robežā, gan aizsardzībā, uzsvēra Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

Latvijas intereses un nākotnes izaicinājumi

Latvijai šajās sarunās ir būtiski nodrošināt finansējumu infrastruktūras projektiem, tostarp dzelzceļa maģistrālei Rail Baltica. Vienlaikus dalībvalstis diskutē par to, kā sabalansēt tradicionālās budžeta jomas ar jaunajiem izaicinājumiem:

• Aizsardzības spēju stiprināšana un robežu drošība.
• Atbalsts Ukrainai.
• Eiropas konkurētspējas celšana.
• Likuma varas un pretkorupcijas pasākumu ievērošana.

Dānijas Eiropas lietu ministre Marī Bjere norādīja, ka, lai gan valsts ir gatava apspriest izdevumu palielināšanu, tiem jābūt vērstiem uz konkrētiem jauniem izaicinājumiem, nevis turpināt ierasto tēriņu modeli tradicionālajās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā.