Baltijas valstis stiprina energoobjektu aizsardzību pret droni
Reaģējot uz pieaugošajiem hibrīdapdraudējumiem, Baltijas valstu enerģētikas nozares amatpersonas Viļņā vienojušās par ciešāku sadarbību kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. Galvenais fokuss vērsts uz bezpilota lidaparātu radīto risku mazināšanu un energoapgādes noturības stiprināšanu.
Lietuvas enerģētikas viceministrs G. Gorbačevskis uzsvēra, ka reģions saskaras ar jaunu realitāti. Pēc iepriekšējos gados piedzīvotajiem incidentiem Baltijas jūrā, tagad prioritāte ir pretdronu sistēmu ieviešana. Lietuva jau līdz šī gada vidum plāno pabeigt šādu tehnoloģiju uzstādīšanu deviņos stratēģiski nozīmīgos enerģētikas objektos.
Kopīgi drošības pasākumi un investīcijas:
- Kritiskās infrastruktūras fiziskā aizsardzība, izmantojot gan modernus videonovērošanas risinājumus, gan praktiskas barjeras.
- Elektroniskās drošības sistēmu ieviešana un bezpilota lidaparātu neitralizēšanas tehnoloģiju izvēršana.
- Ārkārtas rezervju un mobilā aprīkojuma, piemēram, elektrolīniju balstu un apakšstaciju, iegāde ātrai avāriju novēršanai.
Baltijas valstis un Polija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros jau saņēmušas 113 miljonus eiro, kas paredzēti tieši enerģētikas sistēmu noturības stiprināšanai.
Papildus enerģētikas jautājumiem, Latvijas un Igaunijas pārstāvji Pērnavā pārrunājuši arī civilās aizsardzības koordināciju. Tiek izstrādāti plāni pārrobežu glābšanas operācijām, iedzīvotāju evakuācijai un pārtikas piegāžu nepārtrauktības nodrošināšanai krīzes situācijās. Amatpersonas uzsver, ka šāda savstarpēja uzticēšanās un regulārs dialogs ir būtisks priekšnoteikums visas Baltijas reģiona drošībai.
