Dronu karš maina karavīru psiholoģiju un kaujas taktiku

Pastāvīga apziņa, ka uzbrukums no gaisa var notikt jebkurā brīdī, ir radījusi būtisku psiholoģisko spriedzi karavīriem frontes līnijā. Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš norāda, ka FPV un izlūkošanas dronu plašā izmantošana ir padarījusi par bīstamu zonu ne tikai ierakumus, bet arī artilērijas pozīcijas un komandpunktus, kas atrodas desmitiem kilometru aiz frontes līnijas.

Psiholoģiskā slodze kaujas laukā

Karavīriem tagad nepārtraukti jāseko līdzi debesīm, kas maina ierastos aizsardzības instinktus. Slaidiņš uzsver, ka dronu radītā skaņa un nepieciešamība būt gatavam uzbrukumam atstāj ilgstošu ietekmi uz karavīru garīgo veselību, kas var saglabāties arī pēc atgriešanās civilajā dzīvē. Īpašā situācijā atrodas dronu operatori, kuri, atrodoties fiziski tālāk no tiešas saskares ar pretinieku, caur kameras aci redz notiekošo daudz tiešāk un detalizētāk.

Pētījumu trūkums par dronu apkalpēm

Neraugoties uz vairākus gadus ilgo pilna mēroga karu Ukrainā, joprojām trūkst plašu pētījumu par dronu apkalpju garīgo veselību. Šis iztrūkums apgrūtina iespēju pilnvērtīgi novērtēt to psiholoģisko slodzi, kādu rada šāda veida karadarbība.