Latvija pārskatīs dronu trauksmes algoritmus
Pēc otrdienas plašajiem un daudzus satraukušajiem šūnu apraides brīdinājumiem par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, valsts atbildīgās iestādes ķērušās pie steidzamas rīcības algoritmu revīzijas. Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle atzīst – pašreizējā sistēma, kas paralizē ikdienas ritmu plašos reģionos, vairs neatbilst jaunajai ģeopolitiskajai realitātei.
Kāpēc nepieciešamas izmaiņas?
- Otrdienas brīdinājumi aptvēra milzīgas teritorijas no Latgales līdz Vidzemei, radot būtisku ietekmi uz skolu darbu, transporta plūsmu un uzņēmējdarbību.
- Nacionālie bruņotie spēki (NBS) joprojām nav guvuši vizuālu apstiprinājumu, ka drons patiešām būtu šķērsojis valsts robežu.
- Sensori var būt jutīgi pret laika apstākļiem, taču pašreizējā protokola ietvaros jebkura neskaidrība liek izsludināt trauksmi.
Mums ir jāatrod labāks veids, kā krīzes situācijās nodrošināt cilvēku drošību, vienlaikus pēc iespējas saglabājot ikdienas dzīves nepārtrauktību, uzsvēra demisionējusī premjere Evika Siliņa.
Šobrīd eksperti strādā pie tā, lai nākotnē precīzāk identificētu augstākā riska objektus un izvairītos no situācijām, kad tiek apturēta visa sabiedriskā dzīve. Zīle norāda, ka pirmās darba grupas sanāksmes notiek jau šodien, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu pie skaidriem secinājumiem. Tomēr viņš brīdina – pilnīga atslābināšanās nav pieļaujama. Droni, kas spēj pārvadāt ievērojamu daudzumu sprāgstvielu, joprojām ir reāls un postošs drauds.
Interesanti, ka pat brīžos, kad iedzīvotāji saņem trauksmes signālus, patvertnes paliek slēgtas, jo līdz šim nav bijusi nepieciešamība tās izmantot. Šī situācija, kas pēdējos mēnešos atkārtojusies vairākkārt, ir kļuvusi par vienu no centrālajiem jautājumiem arī politiskajā dienaskārtībā, ņemot vērā iepriekšējos incidentus, tostarp sprādzienu Rēzeknes naftas bāzē.
