Latvija pārskatīs dronu trauksmes algoritmus pēc plašajiem brīdinājumiem

Pēc otrdienas plašajiem šūnapraides brīdinājumiem, kas paralizēja ikdienas ritmu daudzviet Latgalē un Vidzemē, atbildīgās iestādes ķērušās pie steidzama darba. Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle atzīst – pašreizējā sistēma prasa nopietnu revīziju, lai nākotnē izvairītos no situācijām, kad preventīvi pasākumi aptur mācības un transporta kustību visā reģionā.

Jaunā realitāte prasa precizitāti

Situācija, kad Latvijas gaisa telpai pietuvojas vai to šķērso militārie droni, vairs nav nekas nebijis. Tomēr otrdienas notikumi, kad brīdinājumi sasniedza iedzīvotājus no Krāslavas līdz pat Valmierai, izgaismoja plaisu starp drošības prasībām un sabiedrības ikdienas vajadzībām. Demisionējusī premjere Evika Siliņa uzdevusi NBS un KVC izstrādāt jaunus rīcības algoritmus, kas ļautu precīzāk identificēt augsta riska objektus, nevis rīkoties pēc principa «drošs paliek nedrošs» visā valsts teritorijā.

Mums ir jāatrod labāks veids, kā krīzes situācijās nodrošināt cilvēku drošību, vienlaikus pēc iespējas saglabājot ikdienas dzīves nepārtrauktību, uzsver Siliņa.

Kas īsti notika gaisa telpā?

Interesanti, ka pat pēc plašās trauksmes celšanas, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji joprojām nav apstiprinājuši, ka drons patiešām būtu ielidojis Latvijā. NBS Apvienotā štāba pārstāvis Māris Tūtins norāda, ka sensori varēja tikt maldināti laika apstākļu vai citu faktoru dēļ. Neskatoties uz to, dienesti aicina iedzīvotājus pret brīdinājumiem izturēties ar pilnu nopietnību, jo potenciālais apdraudējums, ko rada ar sprāgstvielām aprīkoti droni, ir pārāk liels, lai to ignorētu.

Turpmākie soļi:

• Eksperti un nozaru pārstāvji jau šodien uzsāk pirmo sanāksmi, lai izstrādātu jaunu rīcības modeli.
• Tiek meklēti risinājumi, kā nodalīt reālus draudus no tehniskām kļūdām sensoru darbībā.
• Tiek izvērtēta iespēja precīzāk definēt draudu līmeņus, lai izvairītos no masveida panikas un nevajadzīgas ikdienas dzīves apturēšanas.

Atgādinām, ka iepriekšējie incidenti, tostarp 7. maija sprādziens Rēzeknes naftas bāzē, ir atstājuši dziļas pēdas gan drošības politikā, gan valdības stabilitātē. Kamēr valstī notiek sarunas par jaunas valdības izveidi, Siliņas kabinets turpina darbu, cenšoties sakārtot sistēmu, kas kļuvusi par vienu no karstākajiem politiskajiem jautājumiem.