Valsts kontrole: Latvijas ārvalstu darbaspēka politika ir haotiska

Latvijā trūkst skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas stratēģijas ārvalstu darbaspēka piesaistei, kas rada gan administratīvo slogu, gan zaudējumus valsts budžetā. Valsts kontroles veiktā revīzija atklāj, ka valstij nav noteiktu kritēriju par to, kādās nozarēs un no kurām valstīm darbinieki ir nepieciešami, tādējādi ārvalstu darbaspēka plūsmu pašlaik nosaka tikai darba devēju individuālais pieprasījums.

Birokrātiskie šķēršļi un to sekas

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins norāda, ka sarežģītās procedūras nevis palīdz kontrolēt migrāciju, bet gan mudina darba devējus izmantot citus risinājumus. Gada laikā par 92% pieaudzis to trešo valstu pilsoņu skaits, kurus uz Latviju norīko no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šāds modelis liedz Latvijas budžetam gūt darbaspēka nodokļu ieņēmumus, kas 2025. gadā vien varētu sasniegt piecu miljonu eiro zaudējumus.

Dati un realitāte

• Gada sākumā Latvijā uz nodarbinātības pamata uzturējās 15 177 trešo valstu pilsoņi.
• Tikai 14% no izsniegtajām darba atļaujām ir augstas kvalifikācijas profesijās, lai gan politikas dokumentos uzsvars likts tieši uz šādu speciālistu piesaisti.
• Aptuveni 40% no visām atļaujām izsniegtas kravas automobiļu vadītājiem.
• Darba vīzas iegūšana vidēji aizņem trīs mēnešus, bet uzturēšanās atļaujas saņemšana - sešus mēnešus.

Revidenti arī identificējuši riskus, ka darba uzturēšanās atļaujas tiek izmantotas kā vienkāršāks ceļš uzturēšanās tiesību iegūšanai. Pārbaudot 60 lietas, 12 gadījumos konstatēts, ka ārzemnieks caur sev piederošu uzņēmumu uzaicinājis darbā sevi vai ģimenes locekļus. Valsts kontrole iesaka ieviest mērķtiecīgākus risinājumus, piemēram, atbrīvot no darba tirgus testa profesijas, kurās ir akūts darbaspēka trūkums, un pilnveidot datu apmaiņu starp iestādēm, lai mazinātu atkārtotu dokumentu iesniegšanu.