Latvijā attīsta jaunus atbalsta pakalpojumus demences pacientiem

Latvijā oficiāli diagnosticēti nedaudz vairāk nekā 5000 demences pacientu, taču eksperti lēš, ka patiesais skaitlis varētu sasniegt pat 38 000 cilvēku. Šī atšķirība starp oficiālajiem datiem un aplēsēm norāda uz kritisku problēmu – nepietiekamu diagnostiku un sabiedrības stigmatizāciju.

Agrīna atpazīšana glābj

Latvijas Alcheimera asociācijas valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte uzsver, ka atmiņas pasliktināšanos sabiedrībā joprojām kļūdaini uzskata par dabisku novecošanās procesu. Tā nav norma. Jo ātrāk speciālisti atpazīst slimību, jo vairāk iespējams palīdzēt gan pašam pacientam, gan viņa tuviniekiem, kuri ikdienā uzņemas aprūpes nastu.

Neirologs Ainārs Stepens skaidro, ka aptuveni 45% demences riska ir saistīti ar faktoriem, kurus cilvēks pats var ietekmēt. Smadzeņu veselību ilgāk saglabā fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, kā arī pastāvīga jaunu prasmju apgūšana un sociālā iesaiste.

Jauni risinājumi ikdienai

Lai mazinātu izolāciju, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ar Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu ievieš inovatīvus sociālos pakalpojumus. Viens no tiem ir dienas centrs Sāras dārzs Rīgā, kur pacienti saņem rehabilitāciju, bet ģimenes – profesionālu atbalstu.

• Rīgas pašvaldības Labklājības departaments veido tehnoloģiju un kompetenču centru.
• Aprūpes centrs AIVIS ievieš jaunas rehabilitācijas programmas un Roršaha testus.
• Organizācija Una cum īsteno starptautiski atzīto FINGER metodoloģiju Rīgā un Aizkrauklē.

Sociālā rehabilitētāja Liene Lizdika uzsver, ka demences diagnoze nav dzīves beigas. Tas ir maratons, kurā mērķis ir saglabāt cilvēka pašcieņu un prasmes, ļaujot viņam turpināt dziedāt, gleznot un socializēties pēc iespējas ilgāk.