ES vienojas par stingrākiem imigrācijas un deportācijas noteikumiem
Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji panākuši konceptuālu vienošanos par būtisku imigrācijas politikas reformu, kas paredz atraidīto patvēruma meklētāju izmitināšanu īpašos centros ārpus bloka robežām. Šis solis ir vērsts uz to, lai risinātu ilgstošo problēmu ar neizpildītajiem izraidīšanas rīkojumiem.
Jaunie noteikumi un to piemērošana
Saskaņā ar jauno regulējumu, trešās valstis varētu uzņemt personas, kurām atteikts patvērums Eiropas Savienībā. Šāds mehānisms tiks iedarbināts divos galvenajos gadījumos:
- Ja patvēruma meklētāja izcelsmes valsts atsakās uzņemt savu pilsoni atpakaļ.
- Ja ES dalībvalstij, kas pieņēmusi lēmumu par izraidīšanu, nav uzturētu diplomātisko attiecību ar attiecīgo izcelsmes valsti.
Noteikumi paredz, ka uz šiem centriem varēs nosūtīt arī ģimenes ar bērniem, taču nepilngadīgie, kuri ieradušies bez pieaugušo pavadības, šajā kārtībā netiks iekļauti. Lai gan konkrētas valstis vēl nav oficiāli apstiprinātas, diskusijās kā potenciālie sadarbības partneri minētas Centrālāzijas valstis, tostarp Kazahstāna un Uzbekistāna.
Problēmas ar izraidīšanas efektivitāti
Lēmums pieņemts laikā, kad nelegālās imigrācijas plūsmas uz Eiropu ir samazinājušās – 2025. gadā to apjoms krities par 26 %, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2021. gada. Tomēr ES amatpersonas norāda, ka galvenais izaicinājums paliek izraidīšanas procesa lēnā gaita. Pašlaik tiek izpildīti mazāk nekā 30 % no visiem pieņemtajiem izraidīšanas rīkojumiem.
Eiropas Savienība plāno slēgt īpašus nolīgumus ar trešajām valstīm, paredzot tām finansiālu atbalstu apmaiņā pret deportācijas centru uzturēšanu un pārvaldību.
Šī iniciatīva vēl gaida galīgo apstiprinājumu Eiropas Parlamentā un ES Padomē. Līdzīgus centrus iepriekš mēģinājusi ieviest Itālija, izveidojot tos Albānijā, taču projekts saskārās ar nopietniem juridiskiem šķēršļiem, kas kavēja tā pilnvērtīgu darbību.
