Sēnes bērna uzturā: uztura speciālistes ieteikumi un drošība

Sēņu iekļaušana bērna ēdienkartē prasa piesardzību, ņemot vērā bērna vecumu, sēņu veidu un to pagatavošanas veidu, norāda sertificēta uztura speciāliste un ”Rimi Bērniem” eksperte Olga Ļubina. Lai gan sēnes satur organismam nozīmīgas minerālvielas, tostarp cinku, kāliju, kalciju, magniju, selēnu un dzelzi, kā arī B grupas, A, PP un D vitamīnus, tās ir grūti sagremojamas, jo satur hitīnu.

Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas uztura rekomendācijām termiski apstrādātas kultivētās sēnes, piemēram, šampinjonus, bērna uzturā var iekļaut pēc divu gadu vecuma sasniegšanas. Savukārt ASV un Lielbritānijas rekomendācijas pieļauj to iekļaušanu ēdienkartē jau no sešu līdz septiņu mēnešu vecuma, ja sēnes ir smalki sasmalcinātas vai pievienotas biezenim.

Meža sēnes, piemēram, baravikas, bērnam ieteicams piedāvāt tikai pēc piecu līdz sešu gadu vecuma. Ļubina iesaka sākt ar sēņu cepurītēm, bet kātiņus, kuros ir augstāka hitīna koncentrācija, iekļaut pakāpeniski. Savukārt gailenes bērna ēdienkartē var ieviest tikai tad, kad bērna organisms jau labi panes citas sēnes. Gailenes satur hitinmannozi, kurai piemīt pretparazītu iedarbība, taču termiskās apstrādes laikā šī viela zaudē aktivitāti. Lai to saglabātu, gailenes var kaltēt un samalt pulverī, ko pievienot zupām vai mērcēm.

Drošības un lietošanas nosacījumi:

• Sēnes nav ieteicams ēst vakariņās vai īsi pirms gulētiešanas, jo tās var radīt smaguma sajūtu un vēdera uzpūšanos.
• Sēnes ieteicams lietot ne biežāk kā vienu vai divas reizes nedēļā.
• Sēnes jālasa tikai tīrās teritorijās, tālu no pilsētām un intensīvas satiksmes ceļiem, jo tās var uzkrāt augsnē un gaisā esošos piesārņotājus.
• Maltītei drīkst izmantot tikai labi pazīstamas sēnes, par kuru drošību ir pilnīga pārliecība.