Latvijas budžets pusgadā ar pārpalikumu, taču gaidāms deficīts

Latvijas kopbudžets 2026. gada pirmo pusgadu noslēdzis ar 272,1 miljona eiro pārpalikumu, kas ir ievērojams pavērsiens, salīdzinot ar 253,1 miljona eiro deficītu tajā pašā periodā pērn. Šo pozitīvo bilanci galvenokārt nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības ieplūde, kas palielinājās par gandrīz pusmiljardu eiro, pateicoties Eiropas Komisijas maksājumiem un Atveseļošanas fonda līdzekļiem.

Budžeta dinamika un izaicinājumi

Lai gan kopējie ieņēmumi sasnieguši 9,9 miljardus eiro, kas ir 10,5% pieaugums, Finanšu ministrija saglabā piesardzību. Gada nogalē izdevumi tradicionāli pieaug, tādēļ prognozes liecina, ka gada griezumā vispārējās valdības sektorā tomēr veidosies deficīts, nepārsniedzot 2,9% no iekšzemes kopprodukta.

• Nodokļu ieņēmumi auguši par 5,6%, sasniedzot 7,3 miljardus eiro.
• Valsts speciālajā budžetā fiksēts 279,5 miljonu eiro pārpalikums.
• Pašvaldību budžetos uzkrājums sasniedzis 111,2 miljonus eiro.

Cilvēku maciņi un valsts tēriņi

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi auguši lēnāk, nekā cerēts, ko ietekmēja neapliekamā minimuma celšana līdz 550 eiro. Vienlaikus sociālās jomas izdevumi kāpuši par 7,4%, atspoguļojot gan pensiju indeksāciju, gan lielākus izdevumus slimības pabalstiem. Aizsardzības nozare bijusi viens no lielākajiem izdevumu virzītājiem, kur kapitālieguldījumi palielinājušies par 180,9 miljoniem eiro, galvenokārt jaunas militārās tehnikas iegādes dēļ.

Finanšu ministrijas dati rāda, ka, neskatoties uz kopējo izaugsmi, atsevišķi nodokļi, tostarp akcīzes un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nav sasnieguši plānotos rādītājus, kas liek koriģēt gada prognozes.