Eiropas Parlaments pieprasa ārkārtas rīcību Baltijas jūras glābšanai

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņēma būtisku ziņojumu, aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis nekavējoties īstenot ārkārtas pasākumus Baltijas jūras ekosistēmas atjaunošanai. Par dokumentu balsoja 337 deputāti, kamēr 178 bija pret, bet 44 atturējās.

Deputāti norāda, ka pašreizējais Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plāns nav sasniedzis ne ekoloģiskos, ne sociālekonomiskos mērķus. Tādēļ tiek pieprasīta plāna rūpīga izvērtēšana un iespējama pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek balstīti uz jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

Galvenie priekšlikumi ekosistēmas atveseļošanai:

• Kopējās pieļaujamās nozvejas apjomu pilnīga saskaņošana ar piesardzīgu pieeju, ņemot vērā zivju krājumu lēno atjaunošanos.
• Zivju miltu un eļļas ražošanai paredzētās tralēšanas apturēšana krājumu atjaunošanas periodā.
• Ieguves darbību ierobežošana īpaši aizsargājamās jūras teritorijās.
• Mērķtiecīgs atbalsts mazapjoma piekrastes zvejnieku sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai.

Parlamenta ziņojumā īpaši izcelta nepieciešamība apturēt atsevišķu zivju sugu zveju, ja tas ir nepieciešams to izdzīvošanai. Vienlaikus deputāti asi kritizēja Krievijas rīcību, dēvējot to par bezatbildīgu un nezinātnisku. Maskava tiek vainota vienpusējā kvotu noteikšanā, kas grauj kopējos centienus saglabāt jūras resursus.

Krievijas tā dēvētās ēnu flotes klātbūtne Baltijas jūrā rada būtisku naftas noplūdes risku un tiešus draudus trauslajai jūras videi, norāda EP deputāti.

Šis lēmums iezīmē jaunu posmu cīņā par Baltijas jūras nākotni, uzsverot, ka turpmāka vilcināšanās var novest pie neatgriezeniskām sekām reģiona bioloģiskajai daudzveidībai.