Eksperti: 5% no IKP aizsardzībai Latvijai varētu būt par maz
Piektajā kara gadā, pieaugot Krievijas hibrīdagresijas draudiem, Baltijas valstis saskaras ar nepieciešamību būtiski kāpināt aizsardzības spējas. Lai gan ieguldījumi nozarē sasnieguši 5 % no iekšzemes kopprodukta, nozares eksperti un amatpersonas norāda, ka ar to var izrādīties nepietiekami, lai nodrošinātu pilnvērtīgu drošības arhitektūru.
Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus uzsver, ka Eiropas aizsardzības industrija piedzīvo finansiālu izrāvienu. Pateicoties SAFE atbalsta mehānismam, Latvija šogad saņēmusi 524 miljonus eiro, bet līdz 2030. gadam kopējais finansējums varētu sasniegt 3,5 miljardus eiro. Tomēr Kubiļus brīdina: apjomam ir izšķiroša nozīme, jo Krievijas ražošanas jaudas joprojām pārsniedz Eiropas spējas.
Mums ir nepieciešams, lai industrija ir gatava ražošanas uzplaukumam. Mums ir nepieciešams, lai jūs kāpinātu ražošanas jaudu. Lai notiktu pāreja no ekskluzīviem produktiem pie vienkārši labiem produktiem, norādīja komisārs.
Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas vadītāja Elīna Egle uzskata, ka pašreizējais finansējuma apjoms neļauj vienlaikus risināt visas prioritātes:
- Pretgaisa aizsardzības sistēmu izveide;
- Civilās aizsardzības vajadzību nodrošināšana;
- Kibertelpas drošības stiprināšana.
Eksperti uzsver, ka efektīva pretgaisa aizsardzība prasa daudzslāņainu pieeju, integrējot gan dārgas raķešu sistēmas, gan lētus, bet efektīvus pretdronu risinājumus. Lietuvas bruņoto spēku atvaļinātais pulkvedis Roms Žibs skaidro, ka viens ieroču veids nespēj pasargāt valsti – nepieciešama sistēma, kas ietver gan tālas darbības raķetes, gan radioelektroniskās traucēšanas iekārtas.
Diskusijās par iepirkumu efektivitāti izskanējuši atšķirīgi viedokļi. Kamēr Lietuvas pārstāvji uzsver caurspīdīguma nozīmi sabiedrības uzticības saglabāšanai, Eiropas Komisijas pārstāvji aicina uz ātrāku lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu operatīvas piegādes. Latvijas uzņēmēji tikmēr gaida skaidrus valsts pasūtījumus, lai inovatīvie risinājumi, piemēram, dronu pārtveršanas sistēmas, tiktu ieviesti bruņojumā, nevis paliktu tikai prototipu stadijā.
