NATO samitā Ankarā vienojas par 140 miljardu atbalstu Ukrainai

Ankarā notikušajā NATO valstu un valdību vadītāju samitā sabiedrotie apliecinājuši nelokāmu apņemšanos ievērot kolektīvās aizsardzības principus, uzsverot 5. panta izšķirošo nozīmi alianses drošībā. Sanāksmes laikā panākta vienošanās par būtisku militārā atbalsta palielināšanu Ukrainai, paredzot tam novirzīt vismaz 140 miljardus ASV dolāru nākamā pusotra gada laikā.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, kura piedalījās valsts delegācijā prezidenta Edgara Rinkēviča vadībā, norādīja, ka NATO spēju attīstībai turpmāk jābūt cieši saistītai ar reālo kaujas pieredzi Ukrainā. Tas ietver tehnoloģisko pārākumu, jo īpaši dronu un pretdronu sistēmu jomā, kā arī pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, kas ir vitāli svarīgi Baltijas reģiona drošībai.

Galvenie samita lēmumi un uzsvari:

• Krievija atzīta par ilgtermiņa draudu eiroatlantiskajai drošībai, ņemot vērā tās īstenotās hibrīddarbības, tostarp kiberuzbrukumus un dezinformāciju.
• Stiprināta transatlantiskā aizsardzības industrija, uzsākot jaunus kopīgus iepirkumu projektus.
• Latvija pievienojusies iniciatīvai par Aizsardzības, drošības un noturības bankas izveidi, kas līdz 2027. gadam atvieglos finansējuma pieejamību nozares uzņēmumiem.
• Īpaša uzmanība pievērsta Krievijas tā dēvētās ēnu flotes radītajiem riskiem Baltijas jūrā, aicinot uz stingrākiem ierobežojumiem.

Latvijas aizsardzības izdevumi pašlaik sasniedz 4,91% no IKP tiešajiem mērķiem, apliecinot valsts gatavību ieguldīt kolektīvajā drošībā.

Samita ietvaros notikušajās diskusijās tika uzsvērts, ka Krievijas īstenotā sabotāža un migrācijas instrumentalizācija ir neatņemama tās kara doktrīnas sastāvdaļa. Tādēļ sabiedroto cieša koordinācija un spēja ātri reaģēt uz hibrīddraudiem kļūst par prioritāti nākamajiem gadiem.