Braže NATO sanāksmē: Eiropai jāpalielina aizsardzības ieguldījumi
Helsingborgā notikušajā NATO ārlietu ministru sanāksmē galvenā uzmanība tika veltīta gaidāmā Ankaras samita prioritātēm, kurās centrālo vietu ieņem transatlantiskās vienotības stiprināšana un kolektīvās drošības principu ievērošana. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā sabiedrotajiem ir jādemonstrē konkrēti soļi aizsardzības spēju celšanā.
Ministre norādīja, ka Eiropas valstīm ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, palielinot finansējumu un attīstot aizsardzības industriju. “Eiropai ir jādara vairāk,” uzsvēra Braže, piebilstot, ka šādu nostāju skaidri signalizē arī ASV puse. Latvija šajā procesā rāda piemēru, šogad aizsardzības vajadzībām atvēlot 4,91% no iekšzemes kopprodukta, ar mērķi nākamgad sasniegt vismaz 5% robežu.
Diskusijās par NATO spēju modernizāciju tika izcelti vairāki būtiski virzieni:
- Kopīgu piegādes ķēžu stiprināšana un administratīvo šķēršļu mazināšana aizsardzības industrijā.
- Mūsdienu tehnoloģiju, tostarp autonomo sistēmu un pretgaisa aizsardzības integrēšana, balstoties uz Ukrainas kara pieredzi.
- NATO austrumu flanga atturēšanas spēju paaugstināšana un kaujas gatavības stiprināšana.
Runājot par atbalstu Ukrainai, ministre atkārtoti apliecināja Latvijas nelokāmo nostāju. Latvija arī šogad turpinās sniegt militāro palīdzību 0,25% apmērā no IKP, vienlaikus aicinot pārējos sabiedrotos saglabāt ilgtermiņa finansiālo un militāro atbalstu Kijivai. Sanāksmē piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute un ASV valsts sekretārs Marko Rubio, ar kuriem tika pārrunāta Latvijas pieredze jaunu militāro spēju attīstībā.
NATO kolektīvā aizsardzība un spēja ātri pielāgoties mainīgajai drošības videi ir labākā atbilde uz Krievijas radītajiem draudiem.
