OECD ziņojums: Latvijā pieaug pedagogu trūkums un novecošanās

Jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums „Īsumā par izglītību” liecina par kritisku situāciju Latvijas izglītības sistēmā. Neaizpildīto skolotāju vakanču īpatsvars pēdējo deviņu gadu laikā ir trīskāršojies, ko papildina augsts pedagogu aizplūšanas rādītājs no profesijas.

Pirms diviem gadiem skolotāja darbu pameta 12% pilnībā kvalificētu pedagogu, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji OECD valstīs. Vienlaikus nozare saskaras ar novecošanās problēmu - tobrīd gandrīz 40% pedagogu bija vismaz 55 gadus veci. „Tas nav pārsteigums Latvijai. Kā redzam, Latvija jau ļoti nopietni domā par šīm problēmām. Mums ir jāmēģina to risināt, vai nu īstenojot politiku, kas mudina cilvēkus izvēlēties skolotāja profesiju, vai saglabājot jau esošos skolotājus, vai arī ļaujot skolotājiem vieglāk atgriezties profesijā,” norāda OECD datu analītiķe Marija Paula Kaldasa.

Izglītības un zinātnes ministrija atzīst pastāvošās problēmas un sola risinājumus gan pedagogu sastāva atjaunošanai, gan vakanču aizpildīšanai. „Mums pēdējos gados ir bijušas būtiskas izmaiņas. Un es domāju, ka nākamo gadu ziņojumos varēs redzēt, cik ļoti tās atnes rezultātu,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders.

Prognozes liecina, ka līdz 2033. gadam Latvijā par 23% varētu samazināties piecus līdz 14 gadus vecu bērnu skaits, kas būtu straujākais kritums OECD valstu vidū. Lai pielāgotos šīm demogrāfiskajām pārmaiņām, ministrija ieviesusi jaunu finansēšanas modeli „Programma skolā”. „Ja mums būtu bijis iepriekšējais modelis - nauda seko skolēnam, viņš tiešām nostādītu atsevišķas pašvaldības uz ļoti skarbas, grūtas spirāles, no kuras grūti izkāpt ārā. Šobrīd mēs esam, manuprāt, iedevuši mehānismu, kas mums ļauj sagatavoties pārmaiņām,” atzīst Paiders, vienlaikus uzsverot, ka tik straujas pārmaiņas izglītības nozare līdz šim nav piedzīvojusi.