Valdība nosaka 20 miljonu eiro griestus „Rail Baltica” kilometra izmaksām

Valdība ceturtdien noteica 20 miljonu eiro maksimālās izmaksas par vienu dzelzceļa projekta „Rail Baltica” pamattrases kilometru. Kā pēc valdības ārkārtas sēdes informēja Andris Kulbergs (AS), šajā summā nav iekļautas tā dēvētās lielās būves, taču tajā ietilpst sliedes, elektrifikācija un signalizācija, kas nepieciešamas vilcienu kustības nodrošināšanai.

Līdz šim viena kilometra izmaksas svārstījās no 28 līdz 32 miljoniem eiro. Kulbergs uzsvēra, ka valdība atbalstījusi pirmās kārtas tvērumu, kas paredz pamattrases uzbērumu vienam sliežu ceļam ar iespēju nākotnē izbūvēt otru, kā arī ne vairāk kā četras reģionālās stacijas.

Satiksmes ministrijai līdz decembrim uzdots izstrādāt projekta minimālo scenāriju, lai ar ierobežotiem resursiem izveidotu funkcionālu dzelzceļu. Kulbergs norādīja, ka 2023. gada decembrī ar pilnsabiedrību „E.R.B. Rail JV” noslēgtais līgums ir neizdevīgs, jo dīkstāves un būvdarbu kavēšanās dēļ rodas papildu kompensācijas un sadārdzinājums.

Baltijas valstis ir vienojušās par kopīgu pozīciju, lai tehniski minimālākā risinājuma īstenošana ļautu ietaupīt miljardus eiro. Tāpat plānots vērsties Eiropas Komisijā, uzsverot nepieciešamību pēc 10 miljardu eiro finansējuma nākamajā plānošanas periodā, jo nacionālais budžets šādu slogu nespēj nest. „Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 14,3 miljardus eiro, bet kopējās projekta izmaksas atbilstoši analīzei var sasniegt 23,8 miljardus eiro.