Latvija stiprinās kultūras vērtību aizsardzību bruņotos konfliktos

Latvijas valdība ir atbalstījusi likumprojektu par pievienošanos Hāgas konvencijas Otrajam protokolam, kas paredz stingrākus starptautiskos mehānismus kultūras mantojuma pasargāšanai karadarbības zonās. Šis solis ir būtisks, lai nodrošinātu, ka arhitektūras pieminekļi, mākslas darbi un vēsturiskas kolekcijas netiek izmantotas militāriem mērķiem vai apzināti iznīcinātas.

Jauni aizsardzības standarti

Protokols ievieš pastiprinātas aizsardzības sistēmu objektiem, kuriem ir izcila nozīme cilvēcei. Lēmumu par šāda statusa piešķiršanu pieņems īpaša starptautiska komiteja, un tas būs pieejams tikai protokola dalībvalstīm. Līdz 2025. gada beigām šim instrumentam bija pievienojušās jau 93 valstis, tostarp lielākā daļa Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu.

Atbildība par pārkāpumiem

Dokuments būtiski paplašina atbildību par kultūras vērtību apdraudēšanu, nosakot piecus nopietnus pārkāpumus, par kuriem paredzēta individuāla kriminālatbildība. Latvijas Krimināllikumā jau ir veikti grozījumi, kas ievieš pantu par kultūras un nacionālā mantojuma apdraudēšanu bruņota konflikta laikā, paredzot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem, bet par tīšu iznīcināšanu līdz pat divpadsmit gadiem.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsver, ka šāda rīcība ir nepieciešama, jo mūsdienu bruņotos konfliktos agresori bieži nešķiro mērķus, iznīcinot paaudzēs krātu mantojumu. Protokola izpildi Latvijā koordinēs Kultūras ministrija kopā ar Aizsardzības ministriju, nodrošinot starptautisko saistību ievērošanu gan starptautisku, gan iekšēju bruņotu konfliktu gadījumos.