lsm.lvViņš vienmēr atvainojas. Par to, ka pajautāja. Par to, ka aizņēma vietu. Par to, ka pateica savu viedokli. Neviens to no viņa neprasa. Kolēģi pat mēdz teikt, ka viņš ir pārāk pieklājīgs. Taču šī reakcija viņam ir automātiska, tāpat kā samiegt acis, kad saule tajās iespīd. Tas ir kā iekšējais mehānisms, ko grūti izslēgt. Kaimiņu mājā dzīvoja draudzene. Viņas emocijas tika pieņemtas. Viņai bija atļauts iebilst un viņa zināja, ka attiecības no tā netiks sabojātas. Sarunas. Diskusijas. Tās bija...
