
Veselības aprūpes sistēmas (turpmāk – sistēma) līmenī efektivitāti var kodolīgi definēt kā spēju nodrošināt labus ārstēšanas (arī prevencijas) rezultātus ilgtermiņā, ieguldot pēc iespējas mazāk resursu. Uzreiz jāatzīmē, ka sistēma, līdzīgi kā indivīds, spēj domāt ilgtermiņā tikai tad, kad šodienas pamatvajadzības ir nosegtas. Ja šodien trūkst personāla, pacients ilgāk gaida. Ja pacients ilgāk gaida, slimība tiek ielaista. Ja slimība tiek ielaista, ārstēšana kļūst dārgāka. Ja ārstēšana kļūst...