
retv.lvIr tāds nerakstīts likums – kārtojot māju, nedrīkst apsēsties. Tiklīdz apsēdies, tu vairs nekārto, bet pēti, šķirsti, atceries un pēkšņi attopies citā laikā. Es, protams, apsēdos. Un sāku lasīt kaut ko tādu, ko, kā tobrīd šķita, varbūt labāk būtu bijis atstāt kastē. Tā bija mana dienasgrāmata no 2015. gada. Man tad bija 16, 17. Pirmās lapas vēl bija nevainīgas – skola, draudzenes, pārbaudes darbi. Bet tad sākās romantiskā nodaļa. Izrādās, ka tajā vecumā es dzīvoju ļoti intensīvu emocionālo...