
Nebūtu godīgi attiecībā pret manas ģimenes vecāko paaudzi šodien, 9. maijā, rakstīt, ka šī diena mums neko nenozīmēja un nekādi netika atzīmēta. Maniem vecākiem, kas pārdzīvojuši vācu-rumāņu okupāciju pusaudžu vecumā, mūsu tuviniekiem un draugiem tā bija Piemiņas un Sēru diena, nevis tās parādes fasāde – militārie orķestri, karavīru rindas un kāpurķēžu žvadzoņa. Kad viņi pulcējās pie galda, tad pieminēja tos, kas neatgriezās – vectēvu Oleksiju, kas gāja bojā 1944. gadā Ungārijā. Vēlāk arī...