santa.lv«Tobrīd mans tuvējais Šmerļa mežs bija tā piemēslots, ka tur nebija nevienas tīras vietas. Nesakārtota vide mani grauj, tāpēc aicināju arī citus suņu īpašniekus mūsu pastaigu takas sakopt. Tobrīd vākt atkritumus bija ārkārtīgi nepopulāri, daudziem šķita, ka tas ir bezpajumtnieku cienīgs darbs. Tāpēc savā aicinājumā atbalstu neguvu. Saprotot, ka viena daudz neizdarīšu, neatlaidos un pie tuvējām mājām izlīmēju lapiņas ar aicinājumu sakopt mūsu mežu. Kvartālu tālāk dzīvoja mana mamma Inese...
