dzirkstele.lvKlīniskā psiholoģe Irina Stojaša: “Ir vajadzīgs individuāls pašnāvības novēršanas plāns.” “Es domāju par to, kā izbeigt dzīvi…”, “Es mēģināju, bet pietrūka drosmes…”, “Es gandrīz to izdarīju, vairs tā nedarīšu…” – tie visi ir aprauti teikumi, ko palaikam pasaka kāds tuvs cilvēks, draugs, paziņa. Cik nopietni mēs uztveram šādus izteikumus? Kā ir jāreaģē? Bet gadās arī tā, ka cilvēks nepasaka citiem nevienu uzvedinošu domu par to, ka ir izlēmis labprātīgi šķirties no dzīves, taču izdara to....
