Aizvien biežāk latvieši svin Lieldienas un Lielo dienu, gan kristīgos svētkus, gan gadskārtu ritus. Tomēr abi iezīmē ko nozīmīgu ikvienam, pat ja esi tālu no ticības. Ar nepārprotamu vēsti nāk daba – sācies atjaunotnes cikls. Sāk zaļot zāle, briest pumpuri, paies vien dažas nedēļas, un būs plauk...
Читать в источникеVairāku izglītības iestāžu pirmsskolas grupiņās martā atzīmē Vecvecāku dienu, bērni ciemos uz grupiņu aicina vecvecākus, lai sirsnīgi kopā ar viņiem darbotos. Tā Zaubes pamatskolas pirmsskolas bērni ar muzikāli aizkustinošām dziesmām pateicās vecvecākiem par kopā būšanu. Svētku koncertā bērni kop...
Читать в источникеBiedrības “Tavi draugi” Tīklu aliansē dažādās vietās Latvijā darbojas 12 maskēšanās tīklu pīšanas darbnīcas. Tajās brīvprātīgie pin Ukrainas armijai tik noderīgos tīklus. Darbnīca kopš 2024. gada oktobra strādā arī Cēsīs un ilgu laiku “CATA” telpās. Tīklu darbnīcas koordinatore Cēsīs Inese Ločmel...
Читать в источникеAmatas stacijas piemiņas vietā padomju represijās cietušajiem, 1949. gada 25. martā izsūtītajiem, saulainajā sestdienā valdīja darba troksnis. “Šodien piemiņas vietu papildinām ar 51 stabiņu. Bija 512, vēl vajag 806, tad katram no 1318 cilvēkiem, kuru ceļš uz Sibīriju te sākās 62 vagonos, būs ...
Читать в источникеPavasaris pamodinājis ne tikai dārzus, arī to kopējus. Jau pārskatīti sēklu krājumi, cītīgākie pārbaudījuši arī dīdzību. Sēklas pašu vāktas, saglabātas, zināms, kas izaugs. Kultūraugi gadsimtu gaitā ir mainījušies, daudzi arī zuduši. Tie, ko audzējam paaudzēs, ir vērtīgs mantojums, kas jāsaglabā...
Читать в источникеLatvijā darbojas 102 senioru deju kolektīvi. Tie ir aktīvi Dziesmu svētku kustībā, apgūst koprepertuāru, koncertē ne tikai savā kultūras namā un novadā. Cēsu novadā jau daudzus gadus darbojas četri senioru deju kolektīvi: “Dzirnas” Cēsīs, “Juveris” Dzērbenē, “Munsturis” Straupē un “Mudurainis XO”...
Читать в источникеPēdējos mēnešos par jautājumu, kur vērojamas asas diskusijas sabiedrībā, izvērtušies treniņi futbolā. Uz savu taisnību pastāv gan futbola klubs “Cēsis”, gan Cēsu pilsētas Sporta skola. Cilvēkiem no malas gan problēmas sakni pilnībā izprast ir pagrūti. Teorētiski šķiet, ka pašvaldībai un tās pārra...
Читать в источникеVēl teju mēnesi – līdz 21. aprīlim – Cēsīs un pilsētas apkārtnē noritēs iedzīvotāju aptauja par ikdienas pārvietošanās paradumiem, tās rezultātus izmantos jaunu satiksmes risinājumu ieviešanai tuvākā un tālākā nākotnē. Mērķis ir identificēt jau samilzušās pārvietošanās problēmas, lai veidotu pēc ...
Читать в источникеAizvien biežāk latvieši svin Lieldienas un Lielo dienu, gan kristīgos svētkus, gan gadskārtu ritus. Tomēr abi iezīmē ko nozīmīgu ikvienam, pat ja esi tālu no ticības. Ar nepārprotamu vēsti nāk daba – sācies atjaunotnes cikls. Sāk zaļot zāle, briest pumpuri, paies vien dažas nedēļas, un būs plauk...
Читать в источникеPiebaldzēnu izloksne pieder pie vidus dialekta Vidzemes vidus izloksnēm, izceļas ar savdabību, senatnīgumu un spēcīgu piederības sajūtu. Tā ir būtiska Vidzemes nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma un nacionālās identitātes daļa, ko raksturo īpaša intonācija, vārdu krājums un teiciena maniere. I...
Читать в источникеVairāku izglītības iestāžu pirmsskolas grupiņās martā atzīmē Vecvecāku dienu, bērni ciemos uz grupiņu aicina vecvecākus, lai sirsnīgi kopā ar viņiem darbotos. Tā Zaubes pamatskolas pirmsskolas bērni ar muzikāli aizkustinošām dziesmām pateicās vecvecākiem par kopā būšanu. Svētku koncertā bērni kop...
Читать в источникеNelielā ļaužu lokā, klātesot trim padomju okupācijas režīma deportētajiem iedzīvotājiem, trešdien Liepā pieminēja traģiskās izsūtīšanas dienas pirms nu jau 77 gadiem. Taču pagātni izdzēst un aizmirst nevar un nedrīkst, jo bez šīm atmiņām nebūs mūsu nākotnes, sarunā ar “Druvu” atzīst uz piemiņas p...
Читать в источникеAmatas stacijas piemiņas vietā padomju represijās cietušajiem, 1949. gada 25. martā izsūtītajiem, saulainajā sestdienā valdīja darba troksnis. “Šodien piemiņas vietu papildinām ar 51 stabiņu. Bija 512, vēl vajag 806, tad katram no 1318 cilvēkiem, kuru ceļš uz Sibīriju te sākās 62 vagonos, būs ...
Читать в источнике27.marts ir Starptautiskā teātra diena – svētki teātra cilvēkiem un kultūras cienītājiem. Tā ir diena, kad notiek dažādi teātra spēlēšanai veltīti pasākumi arī Cēsu novadā. Mārsnēnu amatierteātris Teātra dienai gatavojis koncertu “Laternu stundā”. Pirmo reizi kolektīvs iestudējis uzvedumu, kurā v...
Читать в источникеLatvijā darbojas 102 senioru deju kolektīvi. Tie ir aktīvi Dziesmu svētku kustībā, apgūst koprepertuāru, koncertē ne tikai savā kultūras namā un novadā. Cēsu novadā jau daudzus gadus darbojas četri senioru deju kolektīvi: “Dzirnas” Cēsīs, “Juveris” Dzērbenē, “Munsturis” Straupē un “Mudurainis XO”...
Читать в источникеVēl teju mēnesi – līdz 21. aprīlim – Cēsīs un pilsētas apkārtnē noritēs iedzīvotāju aptauja par ikdienas pārvietošanās paradumiem, tās rezultātus izmantos jaunu satiksmes risinājumu ieviešanai tuvākā un tālākā nākotnē. Mērķis ir identificēt jau samilzušās pārvietošanās problēmas, lai veidotu pēc ...
Читать в источникеPiebaldzēnu izloksne pieder pie vidus dialekta Vidzemes vidus izloksnēm, izceļas ar savdabību, senatnīgumu un spēcīgu piederības sajūtu. Tā ir būtiska Vidzemes nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma un nacionālās identitātes daļa, ko raksturo īpaša intonācija, vārdu krājums un teiciena maniere. I...
Читать в источникеLatvijas kultūras forums Cēsīs pulcēja ikdienas kultūras dzīves norišu veidotājus no daudziem novadiem. Šīgada foruma vadmotīvs bija izraudzīts “Cilvēks kā kultūras sākums”. Atklājot Latvijas kultūras dzīvē nozīmīgo Cēsu novada pašvaldības iniciēto un rīkoto notikumu, kultūras ministre Agnese Lā...
Читать в источнике“Dīķī pie Ruckas muižas ir beigtas zivis, “Druvai” pastāstīja cēsnieks Māris Podnieks. Jau pagājušās nedēļas nogalē kaimiņi ievēroja un sprieduši – varbūt ūdenī nokļuvušas kādas ķimikālijas vai kas slikts ieplūdis, blakus remontējot ielu. “Ja būtu vien dažas, bet to ir ļoti daudz. Bija arī l...
Читать в источникеNelielā ļaužu lokā, klātesot trim padomju okupācijas režīma deportētajiem iedzīvotājiem, trešdien Liepā pieminēja traģiskās izsūtīšanas dienas pirms nu jau 77 gadiem. Taču pagātni izdzēst un aizmirst nevar un nedrīkst, jo bez šīm atmiņām nebūs mūsu nākotnes, sarunā ar “Druvu” atzīst uz piemiņas p...
Читать в источнике