Nelielā pulkā dzejnieki un lasītāji Cēsu Izstāžu namā sasēduši aplī. Vēl klusas sarunas, tad arī Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas pasniegšanas ceremonija var sākties. To rīko E. Veidenbauma muzeja “Kalāči” komanda. Četri prēmijai izvirzītie dzejnieki – Alise Bogdanova, Kirils Ēcis, Līv...
Читать в источникеAtjaunojamās enerģijas uzņēmuma “Vindr Latvija”, Norvēģijas vēstniecības pārstāvji, arī vēstniece Latvijā Īne Morenga pabija Veselavā, vietā, kur iecerēts būvēt vēju elektrostaciju (VES). “Latvijas valsts mežu” izsolē uzņēmums iegādājās divus zemes gabalus. Sākotnēji bija plānoti divi atsevišķi v...
Читать в источнике“Kvalitatīvs teātra piedāvājums bērniem un jauniešiem reģionos. Izaicinājumi un iespējas” bija tēma, par kuru, atzīmējot teātra mēnesi, diskusiju rīkoja Starptautiskās bērnu un jauniešu profesionālo teātru asociācijas ASSITEJ nacionālais centrs Latvijā* . Saruna notika 10. novembrī Pasaules latvi...
Читать в источникеRestorāns H. E. Vanadziņš kopā ar Smiltenes tehnikuma audzēkņiem un Latvijas Samariešu apvienību turpināja pērn sākto tradīciju – pagatavot un piegādāt mājās svētku maltīti Cēsu novada senioriem. Latvijas Samariešu apvienības aprūpētāji Lāčplēša dienas pusdienas sagādāja 130 senioriem novadā – Ja...
Читать в источникеLatvijas dzimšanas dienā līgatnieši ik gadu godina savējos, saka paldies par darīto pilsētas un pagasta, līdzcilvēku labā. Līgatnes Kultūras namā ikvienu sagaidīja pūtēju orķestris, uzmundrinot, radot svinīgu noskaņu. Svētku sarīkojuma īpašajā gaisotnē dziesmas, dejas, prieks mijās ar labiem vārd...
Читать в источникеCēsu novadā svinīgi sveikti šī gada visskaistāko pagalmu un izcilāko būvju konkursu laureāti. Aizvadītajos valsts svētkos plaši neizziņotā un intīmā gaisotnē notikušajā apbalvošanā koncertzālē “Cēsis” godināja dažādu īpašumu saimniekus un uzturētājus. Konkursa “Skaistākais Cēsu novada dārzs un sa...
Читать в источникеValsts svētku laikā ar pirmo publisko pasākumu – pārgājienu, zemessargu sagatavotu maltīti, dziesmām, lāpu gājienu un kopīgu filmas “Dvēseļu putenis” skatīšanos – kādreizējā Spāres muiža, vēlāk skola, iegūst jaunu sākotni. Pēdējās desmitgadēs bijušās Spāres muižas galvenajā ēkā darbojās skola, be...
Читать в источникеNelielā pulkā dzejnieki un lasītāji Cēsu Izstāžu namā sasēduši aplī. Vēl klusas sarunas, tad arī Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas pasniegšanas ceremonija var sākties. To rīko E. Veidenbauma muzeja “Kalāči” komanda. Četri prēmijai izvirzītie dzejnieki – Alise Bogdanova, Kirils Ēcis, Līv...
Читать в источнике“Kvalitatīvs teātra piedāvājums bērniem un jauniešiem reģionos. Izaicinājumi un iespējas” bija tēma, par kuru, atzīmējot teātra mēnesi, diskusiju rīkoja Starptautiskās bērnu un jauniešu profesionālo teātru asociācijas ASSITEJ nacionālais centrs Latvijā* . Saruna notika 10. novembrī Pasaules latvi...
Читать в источникеLatvijas dzimšanas dienā līgatnieši ik gadu godina savējos, saka paldies par darīto pilsētas un pagasta, līdzcilvēku labā. Līgatnes Kultūras namā ikvienu sagaidīja pūtēju orķestris, uzmundrinot, radot svinīgu noskaņu. Svētku sarīkojuma īpašajā gaisotnē dziesmas, dejas, prieks mijās ar labiem vārd...
Читать в источникеIkviens interesents bija aicināts piedzīvot unikālu notikumu, kad Cēsu vecpilsētā, Konrāda nama pagalmā, tika iecelts un iestādīts deviņus metrus augsts koks – divdaivu ginks. Klātesošie vēroja, kā kravas mašīnā atvestais koks ar ceļamkrānu tika pārcelts pāri ēkai un iestādīts sagatavotajā vietā....
Читать в источникеRehabilitācijas centrs Līgatnē pastāv jau krietni ilgāk nekā 30 gadus. SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” sākuma punkts ir 1995. gada 20. novembris, kad iestāde Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā kapitālsabiedrība. Lai arī juridiskais statuss mainījies, pamatdarbība ir nemainīga – profesionāla...
Читать в источнике“Katrs rīts darbā sākas ar piedzīvojumu stāstiem, kā kurš braucis uz darbu, cik bīstamās situācijās kurā ceļa līkumā nokļuvis,” saka SIA “Gatartas pakalpojumu aģentūra” direktors Aivars Damroze. Ikvienam, kurš no Drustiem brauc uz Jaunpiebalgu vai no Drustiem uz Launkalni, jārēķinās, ka var palik...
Читать в источникеRaunā jauniešu un bērnu ceļi brīvā laikā ved uz skeitparku. Pēc vairākiem gadiem uzbūvēts jauns. Atklāšanu nepacietīgi gaidīja gan tie, kuri atzīst, ka gadi vairs neļauj nopietni skeitot, gan bērni. Kādam būt skeitparkam, padoms tika prasīts pašiem skrituļdēļu braucējiem. “Varianti bija dažādi, r...
Читать в источникеBrīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminek...
Читать в источникеKāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Ja...
Читать в источникеJaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās krituš...
Читать в источникеPriekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Polit...
Читать в источникеNovembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās ...
Читать в источникеĀraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arheologi, muzeologi pavēra kādu Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta...
Читать в источнике