Kur palika 1,7 miljardi eiro veselības aprūpei? Analīze

Latvijas veselības aprūpes sistēma pērn iztērējusi teju visu tai atvēlēto 1,7 miljardu eiro budžetu, taču naudas sadalījums starp dažādām jomām bijis nevienmērīgs. Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka kamēr zāļu kompensācijām finansējums audzis, plānveida ārstniecība slimnīcās saņēmusi mazāk līdzekļu nekā gadu iepriekš.

Kur aizplūda lielākās summas

Lielākais izdevumu postenis bijusi neatliekamā medicīniskā palīdzība stacionāros, kurai novirzīti 450 miljoni eiro. Šī summa nodrošinājusi slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbu un palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem, tomēr kopējais finansējums plānveida stacionārajiem pakalpojumiem sarucis par 2,3%, sasniedzot 238,8 miljonus eiro. Samazinājums skaidrojams ar vienreizējo maksājumu izbeigšanu, kas iepriekš tika piešķirti slimnīcām.

Zāles un ambulatorā aprūpe

Pacientiem, kuriem nepieciešami kompensējamie medikamenti, situācija uzlabojusies. Šim mērķim izlietoti 320,6 miljoni eiro, kas ir 12,3% pieaugums. Papildu līdzekļi novirzīti arī reto slimību ārstēšanai un jaunu medikamentu iekļaušanai sarakstā. Tikmēr ģimenes ārstu prakses un ambulatorā aprūpe saņēmušas 225,7 miljonus eiro, kas ļāvis stiprināt personāla resursus un uzlabot pakalpojumu pieejamību bērnu zobārstniecībā.

Svarīgi atzīmēt, ka ievērojami pieauguši izdevumi neparedzētiem gadījumiem, sasniedzot gandrīz 60 miljonus eiro. Liela daļa šīs naudas aizgājusi norēķiniem ar ārvalstu ārstniecības iestādēm par Latvijas iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem.

Šie skaitļi atklāj, ka sistēma joprojām cīnās ar prioritāšu līdzsvarošanu starp akūto palīdzību un ikdienas ārstniecību. Kamēr zāļu pieejamība uzlabojas, plānveida operāciju un izmeklējumu gaidīšanas rindas joprojām paliek par būtisku izaicinājumu pacientiem visā Latvijā.