Rīgas mežos un pļavās izvēršas cīņa ar invazīvajiem augiem

Rīga ir kļuvusi par invazīvo augu sugu galvaspilsētu Latvijā, kur svešzemju augi strauji pārņem mežus un pļavas, izspiežot vietējo floru. Lai apturētu šo procesu, "Rīgas mežu" dabas speciālists Edmunds Račinskis vasaras mēnešus pavada intensīvā cīņā, bieži vien ar mačeti rokā iznīcinot latvāņu ziedkopas.

Bīstamā cīņa ar latvāņiem

Latvāņu apkarošana prasa īpašu piesardzību un disciplīnu. Edmunds Račinskis uzsver, ka cimdi ir obligāts ekipējums, jo saskare ar auga šūnsulu saules gaismā izraisa smagus fotoķīmiskus apdegumus. Speciālisti ziedus kompostē, bet rudenī augsnes virskārtu norok vismaz metra dziļumā, lai nepieļautu sēklu izplatīšanos. Viens vienīgs augs spēj izsēt desmitiem tūkstošu sēklu, kas augsnē saglabā dīgtspēju gadiem ilgi.

Invazīvo sugu uzbrukums ekosistēmai

Problēma nav tikai latvāņi. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Aiva Bojāre norāda uz vārpaino korinti, kas strauji izplatās gaišos mežos. Tā veido plašu sakņu sistēmu un atvases, radot tik blīvu noēnojumu, ka jaunās priedes nespēj izaugt. Savukārt Kanādas zeltgalvīte izmanto alelopātiju – tā izdala vielas, kas kavē citu augu dīgšanu un augšanu, pilnībā pārņemot teritoriju.

Cīņa ar invazīvajām sugām būs veiksmīga tikai tad, ja tajā iesaistīsies ne tikai pašvaldība un mežu apsaimniekotāji, bet arī zemju īpašnieki un vietējās apkaimju biedrības.

Šī cīņa ir ilgtermiņa process. Tā prasa pastāvīgu uzraudzību un sabiedrības izpratni par to, kāpēc šie augi ir jāierobežo. Tikai regulāra un saskaņota rīcība var pasargāt Latvijas dabu no pilnīgas invazīvo sugu dominances.