Edgars Voļskis: Valsts nevar deleģēt citiem gatavību krīzēm

Pēc nesenās vētras, kas atstāja bez elektrības vairāk nekā 270 tūkstošus klientu, kļuvis skaidrs, ka pašreizējā valsts pieeja krīžu vadībai ir nepietiekama. Edgars Voļskis norāda, ka politiķu izteikumi par rezerves ģeneratoru nodrošināšanu kā privātā sektora atbildību ir kļūdaini, jo brīdī, kad apstājas elektroapgāde, degvielas pieejamība un maksājumu sistēmas, tā kļūst par sistēmisku valsts drošības problēmu.

Skaidras naudas nozīme krīzē

Vētras laikā darbības traucējumi tika konstatēti 183 no 869 Latvijas bankomātiem, tostarp 17 no 94 kritiskajiem bankomātiem. Šī situācija apliecina, ka pilnībā bezskaidras naudas ekonomika krīzes apstākļos ir neaizsargāta, jo digitālie maksājumi darbojas tikai tad, ja ir nodrošināta elektrība un sakari. Iedzīvotājiem skaidras naudas rezerve ir tikpat būtiska kā dzeramais ūdens vai medikamenti.

Aizsardzības izdevumu lietderība

Latvija plāno līdz 2027. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, taču krīzes laikā sabiedrības ikdienas vajadzību nodrošināšanā militāro resursu iesaiste nebija redzama. Valsts drošības resursiem būtu jāveido vienota ķēde, kas ietver ne tikai bruņojumu, bet arī inženiertehnisko tehniku, loģistiku un sakaru sistēmas, kuras iespējams izmantot civilās aizsardzības atbalstam.

Ekonomiskais spiediens

Papildus infrastruktūras problēmām mājsaimniecības izjūt inflācijas spiedienu, ko pastiprina dīzeļdegvielas cenu kāpums, kas 24. augustā lielākajos tīklos sasniedza 1,93-1,99 eiro litrā. Eiropas Centrālās bankas iespējamā procentu likmju celšana, lai ierobežotu inflāciju virs 3%, rada papildu slogu hipotekāro kredītu ņēmējiem, īpaši reģionos, kur dzīves dārdzība pieaug straujāk.