Kremlis apjucis pēc Trampa paziņojumiem par Ukrainu

ASV prezidenta Donalda Trampa nesenie izteikumi par iespējamu pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot ražošanu Ukrainā un gaisa telpas slēgšanu virs kara zonas ir radījuši manāmu apjukumu Maskavā. ASV Kara izpētes institūta analītiķi norāda, ka Kremlis pagaidām nespēj formulēt vienotu un konsekventu atbildi uz šiem jaunajiem signāliem no Vašingtonas.

Pretrunīgā reakcija Maskavā

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs centās mazināt Trampa paziņojumu nozīmi, dēvējot tos par pārpratumu, taču vienlaikus brīdināja, ka jebkāda NATO iesaiste gaisa telpas kontrolē nozīmētu tiešu alianses dalību konfliktā. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova turpina uzstāt uz savu ierasto retoriku, apgalvojot, ka ASV nav ieinteresētas Eiropas drošībā.

Jauna realitāte kaujas laukā

Situāciju sarežģī fakts, ka ASV augsta ranga amatpersonas publiski atzīst Ukrainas taktiskos panākumus, kas tieši grauj Krievijas propagandas naratīvu par tās spēku neapturamo virzību. ASV valsts sekretārs Marko Rubio ir uzsvēris, ka pēc Aļaskas samita nav noslēgta nekāda rakstiska vienošanās, kas atņem Krievijai iespēju izmantot šo tikšanos kā diplomātisku sviru.

Krievija joprojām cer panākt piekāpšanos no Ukrainas un tās partneriem, taču tās publiskā gatavība sarunām nav mainījusi sākotnējos kara mērķus.

Tramps savos paziņojumos ir norādījis, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir eskalācija, taču vienlaikus pieļauj tehnoloģiju nodošanu Ukrainai. Šī divējādā pieeja liek Kremlim balansēt starp draudiem un cerību uz sarunām, kuras Vladimirs Putins joprojām cenšas uzturēt savās interesēs.