Ukrainas droni pārvar Krievijas pretgaisa aizsardzību Maskavā

Nesenais vērienīgais Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukums Maskavai ir atklājis būtiskas nepilnības Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmā. Lai gan Kremlis apgalvo, ka situācija tiek kontrolēta, militārie eksperti norāda uz sistēmisku vājumu, kas ļauj Ukrainas droniem sasniegt stratēģiski svarīgus mērķus Krievijas iekšienē.

Uzbrukuma laikā tika bojāta nozīmīga naftas pārstrādes rūpnīca, kas apgādā Maskavas reģionu ar degvielu. Tas radīja arī īslaicīgus darbības traucējumus vienā no lielākajām galvaspilsētas lidostām. Eksperti uzsver, ka problēma nav tikai tehnoloģijās, bet arī uzbrukumu mērogā.

Kāpēc Krievijas aizsardzība nespēj tikt galā ar droniem?

• Mūsdienu droni bieži tiek izgatavoti no kompozītmateriāliem, kurus radariem ir grūti pamanīt.
• Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, piemēram, Pantsir-S1, ir kalibrētas lielākiem metāla mērķiem.
• Daudzslāņainā aizsardzības struktūra ir kļuvusi sadrumstalota, jo resursi tiek pārvietoti uz frontes zonām.
• Blīvā Maskavas apbūve sniedz droniem iespēju slēpties no radaru uztveršanas zonām.

Militārā ziņā dronu uzbrukumi ir maz mainījušies, taču tie ir spēcīgs politisks trieciens, kas ietekmē sabiedrisko domu pirms gaidāmajām vēlēšanām.

Eksperti norāda, ka Krievija ir iekritusi savas kara matemātikas slazdā, iztērējot dārgas pretgaisa raķetes uzbrukumiem Ukrainai, kamēr pašas aizsardzības sistēmas kļūst arvien neaizsargātākas pret lētiem, bet efektīviem droniem. Lai gan Ukraina demonstrē augstu tehnoloģisko spēju, joprojām trūkst ballistisko raķešu, kas varētu būtiski mainīt kara gaitu.