Ozola: Rīgā patvēruma vietu skaits pārsniedz oficiālos datus
Rīgas domes deputāte Linda Ozola uzsver, ka publiskajā telpā izskanējusī pretrunīgā informācija par patvēruma vietu pieejamību galvaspilsētā ir radusies jēdzienu sajaukšanas dēļ. Viņa skaidro, ka atšķirīgi skaitļi par patvertņu ietilpību nav savstarpēji izslēdzoši, bet gan atspoguļo dažādas aizsardzības kategorijas.
Skaidrojums par ietilpību
Deputāte norāda, ka 50 000 cilvēku ietilpība attiecas uz 146 pašvaldības objektiem, kuros šobrīd tiek mērķtiecīgi labiekārtotas patvertnes. Savukārt 200 000 cilvēku kapacitāte ietver plašāku sarakstu ar valsts un pašvaldības īpašumiem, kurus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atzinis par piemērotiem īslaicīgai aizsardzībai.
- Kopumā apsekotas 552 vietas.
- 358 objekti atzīti par atbilstošiem.
- 204 no tiem ir pašvaldības īpašumi.
Īslaicīgas aizsardzības nozīme
Būtiski saprast, ka šīs trešās kategorijas patvertnes nav paredzētas ilgstošai uzturēšanās režīmam. Tās ir telpas, kas spēj mazināt sprādziena triecienviļņa vai atlūzu radīto risku līdz 12 stundām. Tas ir būtiski. Šāda aizsardzība glābj dzīvības.
Drona, raķetes atlūzu vai gaisa apdraudējuma gadījumā tieši šāda īslaicīga patveršanās var būt izšķiroša, norāda Ozola.
Lai gan Rīgā trūkst modernu, jaunuzbūvētu bumbu patvertņu, esošo telpu pielāgošana ir reāls solis drošības stiprināšanā. Civilās aizsardzības pārvalde atbild par marķēšanu un aprīkošanu, taču ēku tehniskie risinājumi ir Īpašuma departamenta kompetencē. Pēdējais gan saskaras ar grūtībām darbu īstenošanā, neskatoties uz pieejamo finansējumu.
