NATO plāno jaunu Baltijas aizsardzības stratēģiju

Vācijas laikraksts Bild publiskojis informāciju par NATO sauszemes karadarbības koncepciju, kas paredz būtiski mainīt alianses pieeju Baltijas valstu aizsardzībai iespējama Krievijas uzbrukuma gadījumā. Stratēģija vairs neaprobežotos tikai ar aizsardzību pie robežas, bet ietvertu tūlītējus triecienus agresora militārajiem objektiem dziļāk tā teritorijā.

Trīs soļi pret uzbrukumu

Koncepcija, kuras viens no autoriem ir ASV armijas majors Endrū Pingrejs, balstās uz trim galvenajiem elementiem. Pirmais uzdevums būtu nekavējoties neitralizēt Krievijas raķešu sistēmas, tostarp kompleksus Kaļiņingradas apgabalā, izmantojot iznīcinātājus un bezpilota lidaparātus. Otrais elements paredz izveidot autonomu aizsardzības zonu gar NATO robežu, kurā pretinieka spēku izsekošana un iznīcināšana tiktu uzticēta automatizētām sistēmām, sensoriem un droniem.

Trešais stratēģijas posms ietver triecienus militārajai loģistikai Krievijas teritorijā, tostarp lidlaukiem, ieroču ražotnēm, munīcijas noliktavām un dzelzceļa mezgliem. Mērķis ir pārtraukt agresora apgādes ķēdes, liedzot iespēju papildināt uzbrūkošās vienības ar degvielu un karavīriem.

Praktiskā īstenošana

Lai gan NATO oficiāli nav apstiprinājusi šo konkrēto dokumentu kā galīgo operāciju plānu, aprakstītās metodes sakrīt ar alianses Austrumu flanga atturēšanas iniciatīvu. Latvijā šādi risinājumi jau ir testēti militārajā poligonā Sēlija un mācībās Kristāla bulta, kur tika pārbaudīta sensoru un ieroču savienošana vienotā tīklā.

Alianses mērķis līdz 2040. gadam ir izveidot spēkus, kas spēj apstrādāt informāciju ātrāk par pretinieku. Šāda informācijas publiskošana kalpo arī kā atturēšanas instruments, apliecinot Maskavai, ka uzbrukums Baltijas valstīm izraisītu plašu un tūlītēju pretuzbrukumu.