Latvija piemin ebreju tautas genocīda upurus

Vairāk nekā 70 000 ebreju dzīvību izdzēsa nacistiskais režīms Latvijas okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam. Tas ir neaptverams zaudējums. Šodien, 4. jūlijā, valsts atzīmē Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, godinot nevainīgos cilvēkus, kuru dzīves tika brutāli pārtrauktas.

Traģiskais atskaites punkts

Viss sākās 1941. gada 4. jūlijā Rīgā, kad nacisti nodedzināja Lielo Horālo sinagogu. Šis notikums kļuva par simbolisku holokausta sākumu Latvijā. Daugavpilī situācija attīstījās vēl straujāk, jo pilsētā ienāca okupācijas spēki jau jūnija beigās. Drīz pēc tam tika izveidots geto Daugavas kreisajā krastā, kurā ieslodzīja aptuveni 15 000 līdz 20 000 cilvēku. Izdzīvoja mazāk nekā simts.

Atmiņas ķēde Mežciemā

Mežciems jeb Poguļanka Daugavpilī ir kļuvusi par vienu no sāpīgākajām vietām Latvijas vēsturē. Tieši tur no 1941. gada jūlija līdz 1943. gada beigām tika nošauti geto ieslodzītie. Piemiņas dienas priekšvakarā pie tur esošā memoriāla notika pasākums Atmiņas ķēde. Daugavpils ebreju kopiena, pašvaldības vadība un pilsētas iedzīvotāji pulcējās, lai noliktu ziedus un izrādītu cieņu.

Šī diena nav tikai vēstures lappuse. Tā ir atgādinājums par cilvēcības trauslumu un pienākumu neaizmirst. Katrs noliktais zieds pie memoriāla ir apliecinājums tam, ka upuru piemiņa joprojām dzīvo mūsu apziņā.