Saeima ievieš kriminālatbildību par karteļiem publiskajos iepirkumos

Saeima galīgajā lasījumā apstiprinājusi būtiskus grozījumus Krimināllikumā, kas turpmāk paredz kriminālatbildību par aizliegtām vienošanām jeb tā dēvēto karteļu veidošanu publiskajos iepirkumos. Līdz šim par šādiem pārkāpumiem atbildību nesa tikai juridiskas personas, taču jaunais regulējums ļaus vērsties pret konkrētām fiziskām personām, kuras organizē vai īsteno negodīgu konkurenci.

Likumdevēja mērķis ir efektīvāk apkarot korupcijas riskus un cenu saskaņošanu valsts un pašvaldību pasūtījumos. Kriminālatbildība būs piemērojama gadījumos, kad aizliegtās vienošanās veiktas liela apmēra iepirkumos. Atbilstoši likuma izmaiņām, par šādu nodarījumu fiziskām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, bet, ja pārkāpums konstatēts publiskā iepirkuma procedūrā, sods var sasniegt pat piecus gadus.

Sodi un atbildības mēri:

• Brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem par karteļa vienošanos publiskajā iepirkumā.
• Alternatīvi sodi: probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods.
• Papildsods: aizliegums ieņemt noteiktus amatus vai veikt uzņēmējdarbību.

Likumdevējs ir paredzējis arī motivējošu mehānismu pārkāpumu atklāšanai – persona var tikt atbrīvota no kriminālatbildības, ja tā pirmā labprātīgi ziņo par notikušo vienošanos un aktīvi sadarbojas ar izmeklēšanas iestādēm.

Lai precizētu, kādi gadījumi uzskatāmi par liela apmēra pārkāpumiem, pieņemti arī grozījumi likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Kriminālatbildība iestāsies, ja iepirkuma līgumcena pārsniedz 750 tūkstošus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt būvdarbu līgumu gadījumā slieksnis noteikts viena miljona eiro apmērā.

Šīs izmaiņas ir būtisks solis, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un mazinātu korupcijas riskus, kas ilgstoši apgrūtinājuši publisko iepirkumu sistēmas caurskatāmību Latvijā.