Augstākā tiesa lemj par inženiera Skurula lietu un CSDD caurumu

Augstākā tiesa šodien lemj par kasācijas tiesvedības ierosināšanu izgudrotāja un radioinženiera Raimonda Skurula lietā, kurš agrāk saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valtera Capa balvu. Strīds sākās jau 2018. gada oktobrī, kad Skuruls piezvanīja uz Ceļu satiksmes drošības direkciju un paziņoja par konstatētu autorizācijas ievainojamību Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Sākotnēji CSDD par konsultantu piesaistīja uzņēmumu SIA WeAreDots, kura pārstāvis Kaspars Līcis noslēdza līgumu ar Skurula uzņēmumu Acoustic Power LAB par iespējamo 1000 eiro atlīdzību, kad informācija tiks pārbaudīta. Kad kļuva skaidrs, ka drošības nepilnība pastāv, CSDD vadība vērsās Valsts policijā un inženieris uz vairākām dienām tika ievietots īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.

Pēc vairākiem tiesu līklociem Rēzeknes tiesa Skurulam piesprieda naudas sodu 12 minimālo mēnešalgu apmērā, kā arī lika kompensēt CSDD radītos izdevumus 3459 eiro apmērā par programmētāju darbu un konsultācijām. Latgales apgabaltiesa vēlāk šo sodu atstāja spēkā, uzskatot, ka inženiera rīcībā bija saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Šī tiesvedība raisa plašas diskusijas par to, kā valsts iestādēm vajadzētu reaģēt uz ētisko hakeru un IT speciālistu ziņojumiem par drošības riskiem. Kamēr drošības eksperti norāda uz nepieciešamību sadarboties ar sistēmu nepilnību atklājējiem, juridiskā prakse šādos gadījumos joprojām saskaras ar smagām apsūdzībām un garvaicīgiem tiesas procesiem.