Latvijas ārējās tirdzniecības bilances deficīts gada griezumā samazinājies par 24,18%

2026. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības kopējie rādītāji uzrādīja mainīgu dinamiku, eksportam sasniedzot 1 miljardu 743 miljonus 726 tūkstošus 236 eiro, kas ir par 10,07% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 6,92% vairāk nekā pirms gada. Tikmēr imports veidoja 2 miljardus 117 miljonus 708 tūkstošus 342 eiro, samazinoties par 3,22% mēneša laikā un pieaugot par 9,61% gada laikā. Rezultātā tirdzniecības bilance bija negatīva 373 miljonu 982 tūkstošu 106 eiro apmērā, kas mēneša griezumā pasliktinājās par 50,09%.

Kā redzams grafikā augstāk, tirdzniecības plūsmas pēdējos divos gados ir piedzīvojušas dažādas svārstības. Analizējot tirdzniecības partnerus, redzams, ka Lietuva joprojām ir nozīmīgākais tirgus, eksportam uz turieni sasniedzot 328 miljonus 842 tūkstošus 248 eiro ar 9,34% pieaugumu gada laikā. Tikmēr tirdzniecība ar Poliju uzrāda stabilu izaugsmi, eksportam sasniedzot 86 miljonus 792 tūkstošus 772 eiro, kas ir par 16,58% vairāk nekā pērn. Savukārt tirdzniecība ar Zviedriju ir sarukusi, eksportam uz šo valsti veidojot 82 miljonus 56 tūkstošus 114 eiro, kas ir par 11,94% mazāk nekā pirms gada. Importa pusē Ķīna demonstrē strauju kāpumu, piegādājot preces 96 miljonu 749 tūkstošu 826 eiro vērtībā, kas ir par 31,35% vairāk nekā pērn.

Latvijas eksporta struktūrā dominē koks un koka izstrādājumi, kokogle, kuru eksports sasniedza 242 miljonus 915 tūkstošus 498 eiro, uzrādot nelielu kritumu par 0,08% gada laikā. Būtisku vietu ieņem arī minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti, bitumenvielas, minerālvaski ar 217 miljonu 626 tūkstošu 832 eiro apjomu un 65,15% pieaugumu gada griezumā. Importa pusē vislielāko īpatsvaru veido minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti, bitumenvielas, minerālvaski, kuru iepirkumi sasniedza 303 miljonus 975 tūkstošus 844 eiro, kas ir par 58,32% vairāk nekā pirms gada. Tāpat nozīmīgu daļu importa veido elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas, skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi, sasniedzot 249 miljonus 9 tūkstošus 639 eiro ar 17,96% pieaugumu gada laikā.

Dati iegūti no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), stat.gov.lv.