Kad pusaudzis izvēlas sliktu kompāniju: padomi vecākiem

Pusaudža strauja uzvedības maiņa, piemēram, pēkšņa nevēlēšanās apmeklēt skolu, sekmju kritums vai pilnīga draugu loka nomaiņa, ir signāls, ka vecākiem jāsāk pievērst pastiprināta uzmanība bērna ikdienai. Pieredzējusi sociālā darbiniece Evija Rutmane, kura desmit gadus strādājusi Lielvārdes novadā un vadījusi atbalsta nodaļu Ogres novada sociālajā dienestā, uzsver, ka bērni bieži izvēlas kompānijas, kurās jūtas saprasti un pieņemti, ja šāda sajūta trūkst mājās.

Kāpēc bērni meklē atbalstu ārpus ģimenes

Bērns, kurš jūtas emocionāli atstumts, piedzīvo vardarbību vai redz vecāku savstarpējos konfliktus, bieži meklē patvērumu vidē, kurā valda līdzīga pieredze. Rutmane skaidro, ka aizliegums tikties ar draugiem pusaudžu vecumā parasti tikai palielina plaisu starp bērnu un vecākiem, tāpēc efektīvāka pieeja ir mēģināt saprast cēloņus, kas bērnu mudinājuši meklēt citu sabiedrību. Ja pusaudzis jūtas uzklausīts ģimenē, tas ir pirmais solis ceļā uz pozitīvām pārmaiņām.

Kur meklēt palīdzību

Ja situācija kļūst nekontrolējama, vecākiem ieteicams vērsties pēc palīdzības, nebaidoties no speciālistu piesaistes. Latvijā pieejamie resursi atšķiras atkarībā no pašvaldības, taču pirmie soļi ir:

• Konsultācijas ar skolas psihologu vai sociālo pedagogu.
• Vēršanās pašvaldības sociālajā dienestā pēc atbalsta pakalpojumiem.
• Pusaudžu resursu centra pakalpojumu izmantošana, kas pieejami gan klātienē, gan attālināti.
• Narkoloģiskās motivācijas programmas, piemēram, slimnīcā Ģintermuiža.

Rutmane norāda, ka vecākiem nevajadzētu tērēt enerģiju cīņai ar institūcijām vai nepamatotām sūdzībām, bet gan veltīt laiku bērna problēmu risināšanai kopā ar profesionāļiem, jo katra novilcinātā nedēļa prasa arvien lielākus resursus.