Slaidiņš: Krievijas gāzes infrastruktūra ir kara vājais punkts

Latvijas armijas majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš norāda, ka Krievijas spēja turpināt karu Ukrainā ir tieši atkarīga no gāzes apgādes sistēmas stabilitātes, kas ir viena no valsts ievainojamākajām vietām. Maskavas un tās apgabala gāzes tīkls darbojas pēc divu gredzenu principa, kur ārējais gredzens 60 līdz 100 kilometru attālumā no galvaspilsētas savieno maģistrālos vadus no Sibīrijas, bet iekšējais gredzens sadala gāzi termoelektrostacijām un rūpniecības objektiem.

Kritiskā infrastruktūra

Aptuveni 40% no Krievijas elektroenerģijas tiek saražoti, sadedzinot dabasgāzi, tāpēc triecieni pa gāzes kompresoru stacijām varētu radīt fundamentālas sekas. Slaidiņš uzsver, ka šāda veida uzbrukumi ziemas periodā varētu paralizēt dzīvi Maskavā un Sanktpēterburgā, būtiski ietekmējot Krievijas pozīcijas karadarbībā. Tieši šīs infrastruktūras aizsardzībai Krievija izveidojusi blīvu pretgaisa aizsardzības loku ap galvaspilsētu.

Lidostu darbības ierobežošana

Papildus energoapgādei majors izceļ arī Maskavas lidostu – Šeremetjevas, Vnukovas un Domodedovas – ievainojamību. Dronu uzlidojumi liek Krievijai izsludināt operāciju “Paklājs”, kas nozīmē pilnīgu gaisa telpas slēgšanu un civilo lidojumu apturēšanu. Lai gan ar droniem vien lidostu darbību ir grūti ilgstoši pārtraukt, Slaidiņš pieļauj, ka ballistisko raķešu izmantošana pret šiem objektiem varētu radīt ievērojamus ekonomiskus zaudējumus agresorvalstij.