Ukrainā krituši vismaz 3500 ārzemju algotņi Krievijas pusē

Vismaz 3589 ārvalstu pilsoņi zaudējuši dzīvību, karojot Krievijas bruņoto spēku rindās Ukrainā. Šie dati atklāj globālu iesaisti konfliktā, kurā pārstāvētas vairāk nekā 40 valstis, sākot no Ekvadoras un Šrilankas līdz pat ASV.

Pētījuma metodoloģija un dati

Britu raidorganizācijas BBC krievu redakcija kopā ar izdevumu Mediazona un brīvprātīgo komandu veikuši apjomīgu izpēti. Pētnieki identificējuši 233 033 kritušos Krievijas karavīrus, no kuriem 1285 bija ārvalstnieki. Analīzē izmantoti publiski pieejami avoti: varasiestāžu paziņojumi, radinieku ieraksti sociālajos tīklos, kā arī kapu un piemiņas vietu fotogrāfijas. Pētnieki uzsver, ka šis saraksts ir nepilnīgs un patiesais bojāgājušo skaits varētu būt ievērojami lielāks.

Ziemeļkorejas karavīru loma

Īpašu uzmanību pētnieki pievērsuši Ziemeļkorejas pilsoņiem. BBC Korejas dienests, analizējot satelītattēlus un fotogrāfijas no jauna kara memoriāla Phenjanā, secinājis, ka 2304 Ziemeļkorejas karavīri gājuši bojā Kurskas apgabalā 2024. gada augustā. Šis fakts apliecina tiešu Phenjanas militāro iesaisti.

Algotņu piesaistes mērogs

NATO aplēses liecina, ka Krievijas pusē kopumā cīnās aptuveni 24 000 ārvalstu algotņu no 44 valstīm. Lielākā daļa no viņiem ir Āfrikas valstu pilsoņi. Kāda augsta ranga NATO amatpersona norādījusi, ka līgumu slēgšana notiek dažādi – gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā. Šī situācija parāda, ka Krievija aktīvi izmanto ārvalstu resursus, lai kompensētu dzīvā spēka trūkumu frontē.