Kā karš Ukrainā mainīja dzīvi Norvēģijas un Krievijas pierobežā

Mazajā Norvēģijas pilsētā Hjirkenēsē, kas atrodas vien 15 kilometrus no Krievijas robežas, gadu desmitiem ilgusī draudzība ar kaimiņiem ir pārvērtusies aizdomās un nedrošībā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pilsētas ikdiena ir mainījusies līdz nepazīšanai, liekot iedzīvotājiem uzdot jautājumu – vai kaimiņš, kuru pazini gadiem, joprojām ir tas pats cilvēks?

Saspīlējums ikdienā

Vietējā pašvaldības domes loceklis Haralds Sunde atzīst, ka agrāk tik miermīlīgais Sarkanās armijas atbrīvotāju piemineklis tagad kļuvis par konfliktu zonu. Pie tā regulāri sastopas Ukrainas un Krievijas atbalstītāji, izvēršot nokaitētas viedokļu apmaiņas. Pilsētā, kurā no 3000 iedzīvotājiem aptuveni 500 ir krievvalodīgie, plaisa starp cilvēkiem kļūst arvien jūtamāka.

Mēs skatāmies uz krievu cilvēkiem tā… jā… mēs domājam, ka varbūt te ir spiegi, ziniet… Es domāju, ka daudzi no viņiem atbalsta, ko Krievija dara. Ne visi… bet nevar zināt, stāsta kāda vietējā iedzīvotāja.

Saites, kas pārtrūkst

Pilsēta ir pakāpeniski pārtraukusi sadraudzības līgumus ar Krievijas pilsētām Pečengu un Severomorsku. Arī vietējie uzņēmēji, piemēram, tūrisma kompānijas vadītājs Ulfs, novēro, ka tūristi no Austrālijas un ASV arvien biežāk uzdod jautājumus par drošību un dzīvi līdzās agresoram. Tikmēr daļa krievvalodīgo iedzīvotāju, baidoties no sekām, savu nostāju par karu izvēlas paturēt pie sevis, atzīstot, ka droši var runāt tikai mājās pie ieslēgtas tējkannas trokšņa.

• Hjirkenēse atrodas 15 km attālumā no Krievijas robežas.
• Pilsētā dzīvo aptuveni 500 krievvalodīgo iedzīvotāju.
• Sadraudzības līgumi ar Krievijas pilsētām ir oficiāli pārtraukti.

Lai gan visi pilsētas iedzīvotāji cer uz agrāko draudzīgo attiecību atjaunošanos, realitāte liecina, ka uzticības atgūšana būs ilgstošs un sarežģīts process, kas atkarīgs no notikumiem tālu aiz pilsētas robežām.