Rinkēvičs un Nausēda: jauns posms Baltijas drošībā

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien Viļņā parakstīja trīs sadarbības dokumentus, kas iezīmē pāreju no brīdinājumiem uz konkrētu rīcību. Abi līderi vienojās, ka Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO 5. panta kolektīvās aizsardzības mehānismus, tāpēc Baltijas valstīm un Polijai jābūt gatavām provokācijām. Šie draudi nav tikai teorētiski – prezidenti runā par iespējamiem uzbrukumiem enerģētikas un transporta infrastruktūrai.

Rinkēvičs un Nausēda: kopīga rīcība pret Krievijas draudiem

Rinkēvičs skaidri norādīja, ka Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO 5. panta mehānismus. Tāpēc Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai jābūt gatavām provokācijām. Prezidenti runā par iespējamiem uzbrukumiem enerģētikas un transporta infrastruktūrai, ko plānojot Maskavā.

Vizītes laikā parakstītie trīs sadarbības dokumenti un kopīgā deklarācija apliecina, ka abas valstis pāriet no vārdu uz darbiem. Rinkēvičs uzsvēra, ka milzīgie ieguldījumi aizsardzībā jāpārvērš ekonomiskās iespējās, stiprinot vietējo rūpniecību.

Vienlaikus prezidents kategoriski noraidīja ideju par robežkontroles atjaunošanu ar Lietuvu, nodēvējot to par katastrofu. Tas novirzītu resursus no ārējās robežas apsargāšanas.

Vēsturisks kriminālprocess pret Baltkrievijas robežsargiem

Latvijas Valsts robežsardze ir sākusi vēsturisku kriminālprocesu, kas Baltkrievijas robežsargu darbības pirmo reizi vērtē kā organizētu noziegumu pret valsti. Šis solis sekoja robežsardzes iesniegumam, kurā kopš 2021. gada augusta novērotā sistemātiskā migrācijas plūsma tiek traktēta nevis kā atsevišķi pārkāpumi, bet gan kā noziedzīgas organizācijas apzināta darbība.

Spiediens uz robežu turpinās – otrdien vien robežsardze novērsa 137 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot robežu. Kopš gada sākuma šādu mēģinājumu skaits sasniedzis 8070, bet kopš krīzes sākuma 2021. gadā – jau 48 561.

Prokuratūra šo procesu izmeklēs, lai ilgtermiņā vāktu pierādījumus pret vismaz piecām Baltkrievijas amatpersonām. Sociālajos tīklos izplatītie video ar cilvēkiem, kas izmanto kāpnes, liecina par pastāvīgiem robežas pārkāpšanas mēģinājumiem.

Kulbergs pieprasa caurskatāmību NVO finansējumā un telekomunikāciju darījumā

Premjers Andris Kulbergs šonedēļ nostājies uz divām pretrunīgām frontēm – viņš pieprasa caurskatāmību gan valsts naudas plūsmā uz nevalstiskajām organizācijām, gan milzu telekomunikāciju darījumā. Premjers uzdevis Valsts kancelejai sagatavot pilnu analīzi par valsts finansējumu NVO, jo viņu satraucot, ka organizācijas saņem atlīdzību par dalību sēdēs un vienlaikus tiek finansētas no budžeta.

Šī nostāja izraisījusi asu reakciju – Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis skaidro, ka atlīdzība nav maksa par "pasēdēšanu", bet gan samaksa par sagatavošanos un darbu. Bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis kritizē šādu rīcību kā tuvredzīgu, norādot, ka bez NVO palīdzības valsts nespētu tikt galā ar krīzēm.

Vienlaikus Kulbergs izrāda neuzticību LMT un "Tet" daļu izpirkšanas darījumam, atzīstot, ka viņam nav pārliecības par tā caurspīdīgumu. Viņš pieprasījis no Ekonomikas ministrijas "elementāri saprotamu stāstu" par darījuma struktūru.

Valainis virza stratēģiskas iniciatīvas, bet saskaras ar premjera skepsi

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis šonedēļ vienlaikus virza vairākas stratēģiskas iniciatīvas. Viņš parakstīja trīs sadarbības dokumentus ar Lietuvu, kas paredz ciešāku partnerību aizsardzības industrijā, inovācijās un kritiskās infrastruktūras noturībā. Vienlaikus pēc viņa iniciatīvas Latvija gatavo vēstuli Eiropas Komisijai, aicinot atbalstīt austrumu pierobežas tūrismu.

Tomēr vislielāko uzmanību piesaista LMT un "Tet" daļu izpirkšanas darījums. Valainis ziņo par padziļinātām sarunām ar 23 potenciālajiem investoriem, bet premjers Kulbergs publiski pauž dziļas šaubas par darījuma caurspīdīgumu. Kulbergs atklāti jautā, vai tas ir "gadsimta darījums vai gadsimta afēra".

Šī spriedze pastiprinās uz citu koalīcijas domstarpību fona, radot jautājumus par valdības spēju vienoti virzīt lielus stratēģiskus lēmumus.

Mieriņa virza Carnikavas pilsētas statusu un austrumu teritoriju fondu

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ir kļuvusi par galveno virzītājspēku diviem būtiskiem likumprojektiem. Mieriņa, kura savulaik vadīja Carnikavas novada domi, tagad rosina piešķirt Carnikavai pilsētas statusu. Saeimas komisija šo ieceri atbalstījusi, un likumprojektam noteikta steidzamība, lai tas stātos spēkā 22. augustā.

Vienlaikus Mieriņa aktīvi iesaistās Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumprojekta virzīšanā, kas paredz izveidot 50 miljonu eiro fondu pierobežas pašvaldībām. Kad Finanšu ministrija norādīja uz budžeta ierobežojumiem, Mieriņa asi iebilda, sakot, ka nevar vienmēr teikt, ka finansējuma nav.

Abi Mieriņas virzītie projekti parāda viņas spēju apvienot lokālas intereses ar nacionāla mēroga politiku.

Citi dienas notikumi

Edgars Rinkēvičs
• Prezidents Viļņā kopā ar Nausēdu iezīmēja jaunu posmu stratēģiskajā partnerībā.

Apvienotais saraksts
• Partija cenšas noturēt valdības kursu, bet saskaras ar budžeta ierobežojumiem.

Valsts robežsardze
• Sākts vēsturisks kriminālprocess par Baltkrievijas organizētu migrāciju.

Andris Kulbergs
• Premjers pieprasa caurskatāmību NVO finansējumā un telekomunikāciju darījumā.

Gitans Nausēda
• Lietuvas prezidents brīdina par Krievijas uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai.

Oļegs Burovs
• Komisija atbalstīja Carnikavas pilsētas statusu un grozījumus vēlēšanu likumā.

Jaunā Vienotība
• Kozlovskis atzīst, ka dzelzceļš un ostas strādā izdzīvošanas režīmā.

Latvijas banka
• Banka pārņēmusi Manapensija.lv uzturēšanu un paplašinājusi saturu.

Viktors Valainis
• Ministrs virza stratēģiskas iniciatīvas, bet saskaras ar premjera skepsi.

ZZS
• Partija virza reģionālās attīstības jautājumus, tostarp Carnikavas statusu.

CSDD
• CSDD brīdina nekavējoties reaģēt uz kļūdainiem soda paziņojumiem no ārvalstīm.

Daiga Mieriņa
• Saeimas priekšsēdētāja virza Carnikavas pilsētas statusu un austrumu fondu.

Aļona Ostapenko
• Ostapenko izcīna Vimbldonas jaukto dubultspēļu titulu.

Ekonomikas ministrija
• Ministrija saskaras ar neuzticēšanos un iespējamu reformu.

Hosams Abu Meri
• Veselības ministrs uzsāk pilotprojektu bezmaksas antibiotikām pēc izrakstīšanās.

Raivis Melnis
• Aizsardzības ministrs apsver iespēju iesaistīt dienesta jauniešus robežsardzē.

Pēters Maģars
• Ungārija pagriežas prom no Krievijas, Ukrainas dronu kampaņa turpinās.

Prezidentu Rinkēviča un Nausēdas vienošanās par kopīgu rīcību pret Krievijas draudiem, kā arī vēsturiskais kriminālprocess pret Baltkrievijas robežsargiem liecina, ka Latvija un tās sabiedrotie pāriet no vārdiem uz konkrētiem soļiem. Nākamais solis būs šo lēmumu īstenošana praksē, tostarp pierādījumu vākšana starptautiskajās tiesās un aizsardzības investīciju pārvēršana ekonomiskās iespējās.