Rinkēvičs atgriež Imigrācijas likumu; Šlesers atkal tiesā

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien, 19. jūnijā, nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Imigrācijas likumu, iebilstot pret normu, kas atjaunotu termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu pret investīcijām – tā dēvētās “zelta vīzas”. Šāda prakse tika stingri ierobežota pēc kritiskā “Moneyval” ziņojuma 2018. gadā, un prezidents norādījis, ka likumā ieslīdējusi nepietiekami izdiskutēta norma, kas atgādina partijas “Latvija pirmajā vietā” līdera Aināra Šlesera 2010. gadā ieviestās “zelta vīzas”. Vienlaikus Augstākā tiesa atcēlusi Šlesera attaisnojošo spriedumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, liekot lietu skatīt no jauna.

Edgars Rinkēvičs: Imigrācijas likums atgriezts Saeimai

Prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ pieņēmis vairākus būtiskus lēmumus, kas apliecina viņa aktīvu lomu valsts drošības un likumdošanas procesos. Viņš nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Imigrācijas likumu, pamatojot to ar vairākiem trūkumiem. Prezidents paaugstināja Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu par ģenerālleitnantu, tādējādi apliecinot uzticību armijas vadībai. Viņš arī uzrunāja jaunos virsniekus Nacionālās aizsardzības akadēmijas izlaidumā, uzsverot dienesta nozīmi sarežģītā ģeopolitiskā situācijā.

Imigrācijas likuma atgriešana Saeimai nebija nejaušība. Prezidents norādīja uz steigā pieņemtu un neloģisku normu, piemēram, aizmirsto aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Likumā trūka arī prasības pierādīt investīciju izcelsmes likumību. Šie lēmumi sasaucas ar viņa uzsvaru uz valsts drošību, ko viņš pauda arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas izlaidumā.

Rinkēvičs turpina stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā arēnā.

Šis lēmums izsaucis plašu rezonansi politiskajās aprindās, īpaši “Progresīvo” frakcijā.

Andris Šuvajevs: “Zelta vīzu” norma nav īstenojama

“Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs panāca, ka Valsts prezidents Imigrācijas likumu nodod Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Viņš uzskata, ka norma par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) nav īstenojama. Šuvajevs jau pirms prezidenta lēmuma vērsās pie Edgara Rinkēviča, aicinot neizsludināt likumu, jo Saeimā notikusi “būtiska politikas maiņa” bez pienācīgas diskusijas.

Viņš norādīja, ka komisijā vairāki jautājumi nav pietiekami izdiskutēti, īpaši par valsts veidotu ieguldījumu fondu, kurā trešo valstu pilsoņi varētu veikt iemaksas apmaiņā pret TUA. Šuvajevs uzsvēra, ka nav rastas atbildes uz to, kāds šis fonds būtu, kāds būtu pieprasījums un kuros sektoros investīcijas plūstu.

“Pēc kritiskā “Moneyval” ziņojuma Latvija jau izbeidza “zelta vīzu” praksi, ko ieviesa Ainārs Šlesers. Jaunā norma atkal paplašina iespējas iegūt TUA par investīcijām, radot korupcijas un naudas atmazgāšanas riskus,” brīdināja Šuvajevs.

Viņš aicināja prezidentu nodot likumu atpakaļ Saeimai, lai notiktu konceptuāla diskusija tikai par TUA, nevis visu likumprojektu. Šuvajevs pauda cerību, ka tad varētu nonākt pie risinājuma, kas atbilst Latvijas drošības un ekonomikas interesēm.

Kamēr politiķi strīdas par “zelta vīzām”, tiesu sistēma atgriežas pie kādas senas lietas.

Ainārs Šlesers: Augstākā tiesa atceļ attaisnošanu

Ainārs Šlesers atkal nonācis tiesas uzmanības lokā, jo Augstākā tiesa atcēlusi viņa attaisnojošo spriedumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā. Šī lieta, kurā apsūdzēts arī bijušais premjers Andris Šķēle, nu atgriežas Rīgas apgabaltiesā, un tiesvedība tajā ilgst jau aptuveni divdesmit gadus. Augstākā tiesa konstatējusi, ka iepriekšējā instance nav pienācīgi izvērtējusi pierādījumus, tāpēc spriedums atcelts pilnībā.

Tikmēr politiskajā arēnā atkal aktualizējies Šlesera 2010. gadā ieviestais “zelta vīzu” modelis. Partija “Progresīvie” atgādina, ka tieši Šlesera vadītā “Latvija pirmajā vietā” ieviesa termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu pret investīcijām, ko vēlāk pēc kritiskā “Moneyval” ziņojuma nācās būtiski ierobežot. Šī vēsturiskā saistība ar Šleseru atkal izskanējusi diskusijās par Imigrācijas likumu.

Abi notikumi savijas vienā pavedienā. Šlesera vārds atgriežas gan tiesu zālēs, gan politiskajās debatēs. Tiesvedība par digitālo televīziju un kritika par “zelta vīzām” atgādina par viņa ilgstošo ietekmi Latvijas politikā un biznesā.

Vienlaikus ar politiskajām un tiesu ziņām, aktuāli ir arī praktiski jautājumi – ceļu remonti un patvēruma centra krīze.

Jānis Dombrava: “Muceniekos” haoss, nepieciešama rīcība

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava šonedēļ ir iezīmējis divas krasi atšķirīgas, bet vienlīdz steidzamas krīzes — reģionālo drošību pret droniem un haosu patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”. Helsinkos viņš pieprasīja nekavējoties veidot mobilās pretbezpilota lidaparātu vienības, jo pieaugošā dronu aktivitāte pie ES austrumu robežas rada reālus draudus kritiskajai infrastruktūrai. Ministrs uzsvēra, ka nevar gaidīt krīzi, bet jārīkojas jau tagad, un kā paraugu minēja Ukrainas kaujas pieredzi.

Taču mājās Dombrava saskārās ar pavisam citu fronti. “Muceniekos” nedēļas laikā divreiz izcēlušies nekārtības, kuru nomierināšanai nācies izsaukt Valsts policijas specvienību. Ministrs secināja, ka centra vadītāja acīmredzami nespēj kontrolēt situāciju, un solīja sākt viņas atbildības izvērtēšanu par sistemātiskiem pārkāpumiem. Viņš norādīja, ka darbinieki baidās iejaukties konfliktos, bet sievietes drīkst pārvietoties tikai grupās, turklāt liela daļa iemītnieku ir militāra vecuma vīrieši, kas ilgi uzturējušies Krievijā un Baltkrievijā, radot izlūkošanas riskus.

Centra vadītāja Andželika Allika situāciju raksturoja kā sarežģītu, bet stabilu, un noliedza nopietnus drošības riskus. Viņa skaidroja, ka centrs ir pārpildīts — 483 cilvēki pret 450 vietām — un problēmas ir tikai nelieli konflikti un valodas barjera. Dombrava tomēr deva uzdevumu steidzami samazināt iemītnieku skaitu, jo daļa cilvēku ļaunprātīgi izmantojot patvēruma sistēmu. Viņš pieprasīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jau nākamnedēļ uzrādīt progresu nelikumīgo migrantu atgriešanā.

Savukārt ceļu satiksme pirms Jāņiem kļūst arvien saspringtāka.

Latvijas valsts ceļi: Pirms Jāņiem remontdarbi un kavējumi

Pirms Jāņiem satiksme uz Latvijas valsts ceļiem kļūst īpaši saspringta, un ceļu apsaimniekotāji brīdina par ievērojamiem kavējumiem. Šobrīd remontdarbi notiek 69 valsts autoceļu posmos, un lielākie ierobežojumi skar gan galvenās, gan reģionālās maģistrāles. Uz Daugavpils šosejas no Gosporiem līdz Nīcgalei šķērsošanas laiks sasniedz 40 minūtes, bet uz reģionālā ceļa Gulbene–Balvi–Viļaka autovadītājiem jārēķinās pat ar 55 minūšu kavējumu.

Pozitīvi, ka uz Bauskas šosejas pie iebraukšanas Rīgā atvērtas abas brauktuves, tomēr būvdarbi turpināsies līdz jūlija sākumam. Ceļu apsaimniekotāji aicina ievērot ātruma ierobežojumus un nebraukt pie sarkanās gaismas, lai neapdraudētu drošību un neradītu papildu sastrēgumus. Visi aktuālie ierobežojumi ir atrodami interaktīvajā kartē, un iedzīvotāji var zvanīt uz bezmaksas tālruni.

Šie darbi rada garas rindas un liek plānot papildu laiku.

Īsi par galveno

• Inese Lībiņa-Egnere: Saeimas komisija aicina turpināt dialogu par Latvijas Radio un TV zīmolu saglabāšanu, brīdinot par sasteigtiem lēmumiem.
• Raimonds Pauls: Maestro 90 gadu jubilejā izskan viņa mūzika – portāla filmas.lv Jāņu festivāls godina ar filmu “Homo Novus”, bet LSM piedāvā literāri muzikālu uzvedumu.
• LIAA: Parakstīts stratēģisks memorands ar Francijas investīciju banku Bpifrance; “Creative Business Cup” finālā uzvar “Mentha Works”.
• PTAC: Brīdinājums par interneta veikalu “Glowie.lv” – dubulti maksājumi un atteikšanās pieņemt preces atpakaļ.
• NVD: Valkas neatliekamās palīdzības punkts slēdzas; iedzīvotājiem jāvēršas uz Valgas slimnīcu Igaunijā.
• Jānis Vitenbergs: Aicina pieteikties bezmaksas azbestu saturošā šīfera nodošanai; programma turpinās ar 300 000 eiro budžetu.
• SPRK: Izvērtē “Conexus” gāzes pārvades tarifu projektu ar 7% pieaugumu; arī siltumapgādes tarifi aug.
• Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca: Pēc traģiskā nelaimes gadījuma VDI izmeklē durvju drošību; Onkoloģijas centrs pārcelts uz “Gaiļezeru”.

Paredzams, ka Saeima tuvākajā laikā lems par Imigrācijas likuma grozījumiem, savukārt “Mucenieku” centra vadībai nākamnedēļ jāuzrāda progress nelikumīgo migrantu atgriešanā.