Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties atvaļinājumu
Sākoties aktīvajai atvaļinājumu sezonai, jaunākie Eurostat dati atklāj skarbu realitāti daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Gandrīz 29% valsts iedzīvotāju finansiālu apsvērumu dēļ nevar atļauties doties nedēļu ilgā atpūtā ārpus mājām. Tas ir būtisks rādītājs. Sabiedrības rocība aug lēni.
Bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale norāda, ka, lai gan situācija kopš 2000. gadu sākuma ir uzlabojusies, progress nav vienmērīgs. Pirms desmit gadiem atpūtu nevarēja atļauties 37,1% iedzīvotāju. Tagad skaitlis ir mazāks. Tomēr izaicinājumi joprojām saglabājas.
Visgrūtāk atvaļinājumu ieplānot ir senioriem un ģimenēm, kurās bērnus audzina viens vecāks. Šīs grupas ir visneaizsargātākās. Baltijas valstu vidū situācija atšķiras:
- Igaunijā atpūtu nevar atļauties 25,8% iedzīvotāju.
- Latvijā šis rādītājs sasniedz 28,9%.
- Lietuvā tas ir 30,9%.
Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 27,5%. Mēs esam tuvu vidējam.
Statistika par 2024. gadu liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā devušies 4,89 miljonos ceļojumu. Lielākā daļa jeb 63,3% bija iekšzemes braucieni. Cilvēki izvēlas tuvākus galamērķus. Ārvalstu ceļojumi veido 36,7% no kopējā skaita. Vidējais ceļojuma ilgums ir 3,5 naktis. Latvijā tas ir īsāks.
Latvijas iedzīvotāji ārzemju ceļojumiem tērē aptuveni 83% no sava kopējā tūrisma budžeta, kas mūs ierindo starp valstīm ar visaugstāko tēriņu īpatsvaru ārpus savas valsts robežām.
Par vienu nakti ārzemēs Latvijas ceļotājs tērē vidēji 110 eiro, kamēr Latvijā šīs izmaksas ir vien 31 eiro. Tas ir ievērojams kontrasts. Eiropas Savienības vidējie rādītāji ir augstāki. Iekšzemē tie ir 78 eiro, bet ārzemēs 135 eiro par nakti. Eksperti iesaka plānot uzkrājumus laikus. Pat neliela summa palīdz.
